Francūži ceturtdien jau otro dienu mēģina nokļūt darbā ar dažādiem paņēmieniem, kamēr dzelzceļa transporta darbinieku arodbiedrība pagarinājusi streiku, kura mērķis ir piespiest prezidentu Nikolā Sarkozī piekāpties pensiju reformas jautājumā.
Kaut arī Sarkozī aicināja izbeigt streiku, arodbiedrības atkārtoti slēdza lielāko daļu valsts dzelzceļu tīkla un Parīzes metro, piespiežot cilvēkus mēģināt nokļūt darba vietās ar automašīnām, velosipēdiem, kājām vai pat ar skrituļslidām.
Nacionālā dzelzceļa transporta kompānija SNCF paziņojusi, ka ceturtdien kursēs tikai 150 no parastajiem 700 TGV ātrvilcieniem, kas savieno Francijas lielākās pilsētas. Sešas dzelzceļa un četras metro darbinieku arodbiedrības trešdienas vakarā paziņoja, ka akcija, kas sākās otrdienas vakarā, turpināsies vēl vismaz 24 stundas. "Kamēr nav nekādu jaunu elementu, mēs iestājamies par strīda turpināšanu," teica arodbiedrības CGT līderis Bernārs Tibo.
Savukārt arodbiedrības CFDT līderis Fransuā Šerekems teica, ka darba ministra Fransuā Bertrāna piedāvātās garantijas nozīmē, ka streiku varētu arī pārtraukt. Viņa arodbiedrība bija viena no tām, kura balsoja par streika turpināšanu arī ceturtdien.
Šķiet, ka Betrāns trešdien spēra soli pretim arodbiedrībām savā vēstulē, kurā viņš ierosina vēl vienu mēnesi turpināt sarunas ar dzelzceļa vadību, bet ne ar valdības pārstāvjiem, kā to pieprasa CGT.
Sarkozī tika lūdzis Bertrānu nosūtīt šādu vēstuli pēc tam, kad viņa ministrs otrdien un trešdien bija risinājis vairākas sarunas, lai mēģinātu izbeigt strīdu.
"Prezidents vienmēr uzskatījis, ka visas puses var vairāk iegūt no sarunām nekā no konflikta." teica Sarkozī pārstāvis Davids Martinons. Pasažieru dēļ streikam jābeidzas "iespējami drīzāk", viņš piebilda.
Parīzē vairākās metro līnijās satiksme ir pilnīgi pārtraukta, bet citas darbojas ar tikai 25% savas jaudas. Dzelzceļa satiksmes ar Parīzes lidostām faktiski nav.
Valdība paziņojusi, ka tā neatteiksies no plāniem pārskatīt tā dēvēto īpašo pensiju sistēmu 1,6 miljoniem dzelzceļa, enerģētikas un citu sektoru darbiniekiem.
Piesaucot sociālo vienlīdzību, Sarkozī sācis veikt pasākumus, lai pagarinātu šo strādnieku darba mūžu no 37,5 līdz 40 gadiem, kas ir tuvāk tam, kāds noteikts citiem valsts un privātā sektora darbiniekiem. Patlaban daži dzelzceļa personāla darbinieki var saņemt pilnu pensiju jau no 50 gadu vecuma.
Parīzes operas nama darbinieki plāno pārtraukt darbu, tāpat kā valsts teātris "Comedie Francaise", kas atcēla trešdienas vakarā paredzēto izrādi "Pedro un komandieris". Parīzes viesnīcas ziņo, ka šonedēļ streika dēļ anulēti vairāk nekā 25% rezervāciju.
Streiks notiek laikā, kad valstī pieaug sociālā spriedze – studenti protestē pret universitāšu reformu likumu, bet miertiesas vēršas pret plāniem reorganizēt tiesu sistēmu.
Runādams Nacionālajā Asamblejā, ciešais Sarkozī sabiedrotais, premjerministrs Fransuā Fijons aicināja arodbiedrības "atsaukt streiku, kuram nav jēgas, ar kuru nekad nevienam nekas netiks panākts un kurš sagādā neērtības tūkstošiem Francijas iedzīvotāju".
Vairāki laikraksti, arī kreisā avīze "Liberation", prognozē, ka streiks varētu beigties ātrāk, nekā tiek gaidīts, un apgalvo, ka arodbiedrību interesēs nav izdarīt pārāk lielu spiedienu.
Kamēr valdība nelokāmi aizstāv principu pagarināt darba mūžu, būtu labi, ka SNCF un citi darba devēji pievienotu stimulus reformas skarto strādnieku algām.
Pēdējā reize, kad valdība mēģināja veikt īpašo pensiju reformu, bija 1995.gadā, kad trīs nedēļas ilgie streiki un demonstrācija piespieda toreizējo prezidentu Žaku Širaku un viņa valdības premjerministru Alēns Žipē piekāpties.
Tomēr sabiedriskās domas aptaujas joprojām liecina par spēcīgu atbalstu Sarkozī viņa konfrontācijā ar arodbiedrībām.