1. jūlijā Eiropā sākās Francijas prezidentūra un par godu šim faktam Francijas vēstnieks Latvijā, Viņa Ekselence Paskāls Fieskī Rīgā rīkoja preses konferenci, lai pastāstītu par Francijas prioritātēm (jāpiebilst – esam izauguši jau tiktāl, ka pasākumā tika runāts tikai franču vai angļu valodā).
Vispirms vēstnieks uzsvēra, ka Francija problēmām vēlas rast eiropeiskus risinājumus, ar to saprotot demokrātijas tradīciju ievērošanu.
Ko darīt, lai ekonomētu enerģiju?
– Ideja par Eiropas Savienību (ES) ir ļoti ambicioza un tāda paliek arī, ja šķiet – pilsoņi un tautas tai palikuši iepakaļ. Mūsu mērķis ir iedrošināt tautas, ka Eiropa var un vēlas darīt visu viņu labā, – tā P. Fieskī.
Francija iecerējusi četras prioritātes – galvenās tēmas, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu labklājību. Pirmā no tām – enerģija un klimats. Francija darīšot visu, lai līdz gada beigām starpvalstu līmenī panāktu vienošanos enerģētikas un klimatisko izmaiņu jautājumos. ES bijusi galvenais virzītājspēks Kioto protokola ieviešanā un tikpat aktīvi jārīkojas arī turpmāk – it īpaši ANO Klimata konferencē Kopenhāgenā 2009. gadā. Eiropas pozīcijai pasaulē ir jābūt skaidrai, lai gan diskusija par enerģētikas jautājumiem, šķiet, nerimsies nekad.
Jāstrādā arī Eiropas iekšienē – katrai valstij vajadzētu izstrādāt plānu, ko darīt, lai ekonomētu enerģiju; svarīgs arī enerģētiskās drošības jautājums un šajā jomā Francijai jau esot gatavi priekšlikumi arī sarunās ar ārējiem piegādātājiem, tātad, Krieviju.
Eiropa pievelk labākus dzīves meklētājus
Otrā tēma – migrācija. Tieši Eiropa esot starptautiskās migrācijas plūsmas pirmais virziens.
– Jāapzinās, ka Eiropa ir salīdzinoši bagāta zona ar negatīvu
iedzīvotāju pieauguma tendenci – tātad labākas dzīves meklētājiem ļoti labvēlīga vieta. Tas nozīmē, ka migrācijas problēmas būs jārisina ilgstoši un būs politiski ļoti kutelīgs jautājums. Eiropā jādomā par vienotas patvēruma meklēšanas sistēmas izveidi – Zilo karti. Francija piedāvā izstrādāt vienoto Imigrācijas un patvēruma meklētāju paktu. Mūsu mērķis ir panākt šī dokumenta izstrādi līdz nākamā gada oktobrim. Mēs piedāvājam akcijas piecās dažādās jomās – vispirms ES ārējo robežu kontroles pastiprināšanu (vīzu kontrole gan būtu jāveic solidaritātes gaisotnē ar valstīm, no kurām ir vislielākā migrācijas plūsma); mēs gribētu, lai migrācija kļūtu organizēta un legāla, lai varētu apzināt jaudas, ko katra valsts ir spējīga uzņemt. Neregulārā migrācija jāpārvērš regulārā – lai nebūtu pārāk lielas migrācijas plūsmas arī Eiropas iekšienē. Vēlams kopīgi strādāt arī pie patvēruma un labākas sadarbības jautājumiem; lai cilvēki nejustu tik lielu vēlmi meklēt labāku dzīvi citā valstī.
Lauksaimniecība – Francijas apsēstība
Trešā tēma – kopējā lauksaimniecības politika. Tā, kā zināms, esot Francijas apsēstība. Ņemot vērā pasaules pārtikas krīzi, jātiek skaidrībā, cik vispār veselīga ir Eiropas lauksaimniecības politika, kāda tā būs pēc 2013. gada. Jāspriež par pārtikas drošību un to, kā lauksaimniecības produktu ražošanā panākt līdzsvaru starp dažādām valstīm (P. Fieskī atzina, ka subsidēto maksājumu atšķirība starp Eiropas vecajām un jaunajām valstīm esot diskutējams jautājums); jāturpina cīņa par ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā klimatiskās izmaiņas, un visbeidzot jādomā, kādā veidā Eiropa var risināt pasaules pārtikas krīzi.
Aizsardzības politikai Eiropai līdzekļu nepietiek
Ceturtā lielā tēma – Eiropas ārējās drošības un aizsardzības politika.
P. Fieskī:
– Tā ir politika, kas nosaka Eiropas vietu pasaulē. Aizsardzības jomā Eiropai nav pietiekami daudz līdzekļu, lai būtu galvenais spēlētājs, kāda tā varētu būt. Aizsardzības institūciju jomā esam sasnieguši zināmu briedumu, taču operatīvajā līmenī Eiropai nav līdzekļu, lai organizētu plašas militāras operācijas. Tomēr jātiek skaidrībā, kā panākt, lai Eiropa spētu risināt krīzes problēmas un, visticamāk, tam jānotiek kopā ar NATO. Izmantosim iespēju strādāt diplomātiskajā līmenī – Parīzē vien notiks vairāk nekā desmit galotņu tikšanās, kur runāsim ar visiem pasaules reģioniem.
***
Jāpiebilst, ka līdz 2009. gada beigām Eiropā darbosies tā saucamā «Troikas programma» – sešus mēnešus būs Francijas prezidentūra, pēc tam Čehijas un Zviedrijas. Visas trīs valstis īpaši sadarbosies, lai garantētu labo darbu pēctecību.
