Lielajā piektdienā, Kandavas ticīgie ļaudis pieminēja Kristus ciešanas, piedaloties starpkonfesionālā procesijā – Krusta ceļā.
Pirms došanās Krusta ceļā visu konfesiju ticīgie satikās dievkalojumā evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Pa priekšu nesot lielo krustu, procesijā cauri pilsētai (maršruts: evaņģēliski luteriskā baznīcā – Tirgus laukums – Lielā iela – katoļu baznīca – Liepu iela – Raiņa iela – Talsu iela – Rožu iela… – evaņģēliski luteriskā baznīca) devās vairāk nekā 100 cilvēku. Apstājoties Krusta ceļa 14 stacijās, visi pielūdza Dievu. Turpat ticīgos uzrunāja Kandavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Raimonds Mežiņš, Romas katoļu Kandavas draudzes mācītājs Marcins Vozņaks un Kandavas baptistu draudzes mācītājs Oskars Jēgermanis. Procesijā piedalījās arī Septītās dienas adventistu draudzes locekļi.
Krusta ceļa procesija gadu no gada iesaista arvien vairāk draudžu no dažādiem Latvijas reģioniem. Šogada tas notika Rīgā, daudzviet Latgalē un arī Kurzemē – Priekulē, Liepājā, Talsos un Kandavā.
Jēdziens «Krusta ceļš» – Via Crucis – nāk no latīņu valodas, un tas apzīmē ciešanu ceļu, ko Kristus ar smago krustu plecos veica līdz soda vietai Jeruzalemē, Kalvārijas kalnā. Krusta ceļa tradīcijas aizsākumi vēsturiski meklējami Jeruzalemē.
Krusta ceļš kā kristiešu tradīcija Rietumeiropā kļuva pazīstama viduslaiku periodā, un ir saistīta ar Svētā Bernarda, Svētā Asīzes Franciska un Svētā Bonaventūra vārdiem. Visdedzīgākais Krusta ceļa tradīcijas izplatītājs bija franciskāņu misionārs Svētais Leonards. Viņš bija pirmais, kurš pēc pāvesta Benedikta XIV lūguma par godu Svētajam Gadam (1750. gadā) iesāka Lielās Piektdienas Krusta ceļa tradīciju Romā, Kolizejā, kuru tagad turpina visi nākamie pāvesti.
Mūsdienās Krusta ceļš ir viens no populārākiem tautas dievbijības vingrinājumiem Romas Katoļu Baznīcā, kas gūst arvien plašāku ievērību arī citās konfesijās. 14 šīs procesijas apstāšanās vietas tradicionāli sauc par Stacijām (stationes), no kurienes arī radies senais Krusta ceļa apzīmējums – krusta apstāšanās vietas (stationes Crucis). Gājiens tradicionāli noslēdzas 15.00 – Jēzus ciešanu stundā – ar Kristus ciešanu dievkalpojumiem.
Krusta ceļa 14 apstāšanās vietas jeb Stacijas attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, bet var būt arī brīvdabas krustaceļi. Ticīgie cilvēki lielā gavēņa laikā, trešdienās un piektdienās, kā arī citās dienās publiski vai individuāli dodas Kristus ciešanu atceres ceļā, par palīgu izmantojot lūgšanu grāmatiņu, citu apceres tekstu vai apdomājot Jēzus ciešanas saviem vārdiem.
