Tāda ir ludziņa, kuru šovakar, pirmajos Ziemassvētkos Tukuma Dievnamā spēlēja draudzes svētdienas skolas bērni kopā ar skolotājām un draudzes jauniešiem. Izrādi iestudēja bērni, svētdienas skolas skolotāju – Ingas, Mārītes, Aijas, Agneses un Sandras rosināti. Jāzepu atveidoja draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs un Mariju – viņa kundze – Diāna. Noslēgumā pie ieejas baznīcā ļaudis aizdedza svecītes, ko nolika sirds apveidā, lai visiem kļūst silti.
Tāda ir ludziņa, kuru šovakar, pirmajos Ziemassvētkos Tukuma Dievnamā spēlēja draudzes svētdienas skolas bērni kopā ar skolotājām un draudzes jauniešiem. Izrādi iestudēja bērni, svētdienas skolas skolotāju – Ingas, Mārītes, Aijas, Agneses un Sandras rosināti. Jāzepu atveidoja draudzes mācītājs Kaspars Kovaļovs un Mariju – viņa kundze – Diāna. Noslēgumā pie ieejas baznīcā ļaudis aizdedza svecītes, ko nolika sirds apveidā, lai visiem kļūst silti.
Ludziņas galvenā doma bija, lai cilvēki aizdomātos par to, ka sirds siltums ir daudz svarīgāka lieta par dārglietām vai naudu. Kaut mazumiņu, bet katrs ir spējīgs darīt ko labu pasaulē, saviem tuvākajiem, savā zemē. Atbalstot viens otru, mēs kļūstam stiprāki.
No kā rodas prieks? Mēs priecājamies, kad redzam smaidošas bērnu sejas Ziemsvētku vakarā, kad ir labi padarīts darbs un daudzos citos gadījumos. Bet galvenais, kas ir prieka avots, ir darbs – pašu padarītais. Vai tas ir vienkārši sagatavots pārsteigums, vai ikdienišķs mājas darbs, bet tas mūs iepriecina, ja arī mūsu mīļie to novērtē.
Priecāsimies par cilvēkiem apkārt, darbosimies ar prieku (kas var izrādīties nebūt tik vienkārši) un dāvāsim sirds siltumu, darbojoties kopā.