8. martā Zantē notika īsts folkloras festivāls, kurā piedalījās tautas dziesmu dziedātāji un dancotāji no tuvākas un tālākas apkaimes. Vispirms jau mūsējie «Pūra lāde» no Pūres, «Pūrs» no Slampes, «Milzkalnieki» no Smārdes un Lapmežciema tradīciju ansamblis «Liedags». Vistālākie viesi bija no Lietuvas – folkloras ansamblis «Šatrija»; piedalījās arī «Puduris» no Dobeles, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, Remtes folkloras grupa un kopa «Talsi». Viesus uzņēma Zantes folkloras kopa «Vācelīte».
Mazās raganiņas viesus sagaidīja jau pie Smiltiņkalna. Visiem vajadzēja uzkāpt kalnā un skatu tornītī. Tie, kuri gribēja pārbaudīt, cik precīzi prot tēmēt, varēja pamēģināt iemest čiekurus smiltī iezīmētā kvadrātiņā. Citi pa to laiku vēroja pavasarīgi zaļo skujkoku jaunaudžu panorāmu. Pēc Smiltiņkalna apskates visi devās apskatīt Otrā pasaules kara muzeju, kura ekspozīcija kļuvusi ļoti bagāta gan telpās, gan ārpus tām. Viesus sagaidīja muzeja īpašnieks Ilgvars Brucis; pateicībā par interesanto ekskursiju Bruča kungam dziedāja gan talsenieki, gan folkloristes no Otaņķiem. Zantē viesus lutināja gan ar pelēkiem zirņiem, gan speķmaizītēm, gan gardu zupiņu. «Vācelītes» vīri bija parūpējušies par jaukām pūpolu sirsniņām, ko Starptautiskajā sieviešu dienā saņēma visas sievietes, kura piedalījās pasākumā.
Kultūras namā notika visu folkloras kopu kopkoncerts. Pasākumu atklāja Zantes pagasta padomes priekšsēdētāja Silvija Tiltiņa, bet koncertu – pasākuma saimnieki Zantes «Vācelīte». Jūras tēmu koncertā pārstāvēja Lapmežciema tradīciju ansamblis «Liedags». Kā vienmēr, kolorīta un jestra bija Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa uzstāšanās, bet «Talsi» bija sarūpējuši pārsteigumu – līdz ar dziedātājiem bija ieradušies divi lieli putni; domājams, dzērves, bet, iespējams, Latvijā jau tagad arī strausi dzīvo…
Izrādās, ka mūsu ausīm tīkamas ir arī lietuviešu folkloras kopas «Šatrija» dziedātās dziesmas; kad «Milzkalnieki« bija lietuviski nodziedājuši «Kalniņā kārkli locījās», tad parādā jau nepalika arī talsenieki – ar citu lietuviešu tautas dziesmu. Tā spontāni mijās dziesmas ar dejām, vairākas kopdziesmas, piemēram, «Mazs Tukuma novadiņis» un «Šai zemei vajag lietu». Mirkļi, kad visus pārņem kopdziesma, turklāt pavisam spontāni, visos pasākumos ir tie netveramākie un skaistākie.
