27. martā Tukumā ar trim koncertiem gan bibliotēkā, gan Kultūras namā izskanēja folkfestivāls «Kurzemītes maliņā». Ar dziesmām bērniem bibliotēkā to ieskandināja trīs dāmas – Silvija Silava, Agita Kaužēna un Kristīne Sudmale-Locika, bet pēc tam par galveno notikumu vietu kļuva Kultūras nams.
Atklāšanas koncerts bija pasākums savējiem: skatuve un zāle darbojās pēc savienotā trauka principa – tie, kas sēdēja zālē, kāpa uz skatuves un otrādi; vispār uz skatuves tika aicināts ikviens, kam dziesma vai dzeja tuva. Tomēr uzstājās vien pieci mūziķi un četras muzikālās apvienības, no kurām lielākā – Liepājas studentu teātris «Rikošets» papildinātā sastāvā (ar padsmit dalībniekiem, bet, cik īsti, neviens nezina…). Savukārt festivāla rīkotājs Ziedonis Stutiņš dzīvoja starp skatuvi un pagalmu – gan uzsaucot konkursus, gan sagaidot lietuviešu kolēģus, gan citējot uzmundrinošu kultūras nama direktores īsziņu: "Dziediet ātrāk, zupa gatava!!" (Vai ziniet Latvijā vēl kādu kultūras nama direktori, kas pati viesiem pagalmā zupu vāra?! To spēj tikai mūsu Dacīte!)
Bet Folkkoncerts vakarā iesākās ar klusuma minūti – pērn nebūtībā aizgājis tas spraunais bards un ielu muzikants, ko ne tikai Latvijā, bet daudzās pasaules pilsētās pazina kā Virsaiti (pagājušā gada folkfestivālā viņš izvēlējās nakšņot uz kultūras nama skatuves un, šķita, ka otru tik vitālu cilvēku grūti atrast, bet – sirds neizturēja); pēc 49 dienu cīņas par dzīvību aizsaulē aizgājis folkmūziķis Zigmārs Kristsons un debesu valstībā arī dzejnieks Andris Bergmanis. Festivāla laikā ikviens tika aicināts ziedot folkmūziķei Janai Viļumai, ko piemeklējusi smaga slimība…
Arī Folkkoncerts bija koncerts savējiem – tiem, kas mīl Austras Pumpures aizsākto folkmūzikas tradīciju un tās romantisko pusi. Šoreiz neizpalika arī dzeja. Folkmūzikas veterāns Uldis Ozols atminējās, ka 90. gados festivālos uzstājušies pagrīdes dzejnieki; tie, kurus vara neakceptēja. Pērn Uldis izdevis savu pirmo dzejoļu krājumu, un viņa dzeja līdzīga – sociāli asa un dzēlīga ("… lats pie lata – blats pa blatu, kukuls no onkuļa – kumoss no kukuļa… kumoss no šķēlītes – vīru spēlītes…"). Uzstājās arī bijušais Zaļo virsaitis – Arvīds Ulme (viņam tuvāka garīgā dimensija). Līdzīgi kā U. Ozols un A. Ulme – ar dziesmu, kas sākas vai noslēdzas dzejas vārdiem – uzstājās daudzi dziesminieki. Tā Uldis Kākulis (bards ar celtnieka izglītību un operdziedoņa balsi) izpilda gandrīz vienīgi Induļa Vanaga dziesmas, bet Haralds Sīmanis citēja pirms 550 gadiem tapušo Fransuā Vijona dzeju (tikumos jau nekas nav mainījies):
"Kāds gudrais teica savam dēlam:
"Jel baudi jaunību, cik spēj,
Un līksmo, kamēr nav par vēlu;
Jel dziedi, danco, mīlē, smej!"
Un vēl viņš teica pasaulei –
Tā neziņa un cietsirdība
Ir jauniem ļaudīm ceļavējš;
Tiem jāpiedod – tā Dieva griba…"
Ko vēl piebilst? Šogad festivālā pirmoreiz uzstājās kaimiņvalsts viesi – trīs lietuviešu dziesminieki.
Noslēguma koncerts ilga teju piecas stundas, un maz bija to, kas līdz galam neizturēja. Un tie, kas izturēja, pieredzēja to kopības un vienotības sajūtu, kādu sastopam varbūt vienīgi Dziesmu svētkos…
