Latvieši, kas atgriezās: Ir svarīgi, kādu savu zemi redzam

”Kad notiek aviošovs, es varu siltumnīcas galā nolikt galdiņu, kur novietot kafijas tases, uzaicināt draugus un par baltu velti vērot priekšnesumu,” aicinādama siltumnīcā, kas novietota ar vienu galu pretī lidlauka skrejceļiem, saka Evita Šteinerte-Pudāne. Viņa kopā ar savu vīru Andri Pudānu vairākus gadus nodzīvojusi Īrijā. Kad ģimenei pieteicies pirmdzimtais, nolēmuši atgriezties Latvijā, lai, kā saka Evita, mēģinātu sākt dzīvot šeit. Tā nu iznāk, ka nesen laikrakstā aizsāktajā rubrikā «Novadnieki svešumā» runājam ar tiem, kas no svešuma atgriezušies. Ieguvuši pieredzi, mācījušies un atgriezušies savā Tēvzemē.

No Īrijas Pudāni mājās pārbraukuši 2008. gadā. Pašlaik mazākajam dēlam Valteram ir divi gadiņi, bet vecākajam Mikum – pieci. Andris ir piepildījis savu sapni un ierīkojis autoservisu. Evita stāsta, ka vīram jau kopš puikas gadiem paticis remontēt automašīnas. Arī Īrijā viņam bija iespēja strādāt divos autoservisos. Viens bijis tāds knapāks, otrs – prestižs «Mercedes» centrs, kur Andris krāsoja mašīnas. Tad nolēma, ka grib kaut ko tādu darīt Latvijā. Ar tādu domu arī braukuši mājās. Turklāt nolēmuši, ka Evita kādu laiku būs mājsaimniece. Bet Latvijā sākās krīze, nācās krasi mainīt domas. ”Faktiski skarbā realitāte, ar ko tolaik sastapāmies Latvijā, lika daudz ko pārdomāt un arī ieviesa korekcijas mūsu plānos,” atzīst Evita. Viņa nebija plānojusi nodarboties ar puķkopību. Taču nu vajadzēja domāt, kur varētu gūt vēl kādus papildu ienākumus.

Visu interviju ar Evitu lasiet piektdienas, 11. oktobra, laikrakstā ŠEIT