Pagājušā gada 1. aprīlī Kandavas novada dome sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) uzsāka projektu «Iepazīsim mazākumtautības Kandavas novadā». Pa šo laiku risinājušās visdažādākās aktivitātes, tostarp tematiskas izstādes un ilglaicīga ekspozīcija novada muzejā, mazākumtautību forums, piecu dienu ilga nometne jauniešiem, kā arī kultūras pasākumi novada pagastu centros. Februārī interesants pasākums notika Valdeķos.
Iepazīšanās – ar dziesmu
Valdeķu kultūras namā mazākumtautību iepazīšana sākās ar dziesmu. Kultūras darba organizētāja Brigita Pētersone atklāja, ka jauktajā ansamblī dzied dažādu tautību cilvēki: Tamāra ir baltkrieviete, Irina moldāviete, bet otra Irina – krieviete. Taču tas nebūt nav šķērslis viņu radošajai izpausmei dziesmā.
Atbilstoši vakara tēmai skanēja dažādu tautību dziesmas dažādās valodās. Smeldzīgas sajūtas pārņēma, dzirdot ukraiņu dziesmu «Červona ruta» un dziesmu «Moldāviete». Kaut arī pasākuma apmeklētāju vecums bija dažāds, ieklausoties pazīstamajās melodijās, daudzi tām dungoja līdzi.
Kandavas pagasts ir gana liels un tajā dzīvo 45 baltkrievi, 24 ukraiņi un 13 moldāvi, kā arī 13 poļi, daži lietuvieši, viens rumānis un viens bulgārs. Sarunu gaitā atklājās, ka vairums cittautiešu šeit, mūsu pusē, uz dzīvi pārcēlušies pagājušā gadsimta 70. gados. Katram savs dzīvesstāsts, īpašām atmiņām un sajūtām bagāts. Lai iepazīstinātu ar savas tautas kultūras mantojumu, tika pārrunātas gan moldāvu, ukraiņu un baltkrievu paražas un ticējumi. Izrādās, tie daudzām tautām ir stipri līdzīgi. Moldāvijā, piemēram, martā pavasara gaidās tiek svinēti īpaši svētki, kuros, apliecinot simpātijas un vēlot labu, jaunieši cits citam dāvā mīlestības simbolu – ziedu.
Nu zinām, kas ir mamaliga un kutja
Pasākuma dalībnieki bija sarūpējuši arī savai tautai raksturīgākos nacionālos ēdienus, kurus varēja nobaudīt ikviens vakara viesis. Interesants šķita Moldāvu nacionālais ēdiens – mamaliga; no kukurūzas miltiem gatavotā vira bija jābauda kopā ar īpašu mērci, ko papildināja no kartupeļiem un biezpiena gatavotie, uz pannas ceptie pīrādziņi. Savukārt ukraiņi cēla galdā kutju – no diedzētiem graudiem, riekstiem un medus gatavotu veselīgu našķi.
Ar interesi varēja aplūkot smalkos rokdarbus – Irinas un Tamāras mantotos izšūtos galdautus un dvielīšus, kuros iezīmēti baltkrievu un moldāvu tautu raksti.
Tā vakara gaitā sarunas mijās ar dziesmām, kuras izpildīja gan ansamblis Dzintras Lindes vadībā, gan atraktīvais ukraiņu pāris Ivans un Anna Beļinski, kuriem dziesma allaž bijusi tuva, tāpēc uz saviesīgiem pasākumiem parasti līdzi tiek ņemts arī akordeons, kura spēli lieliski pieprot Ivans.
Kaut arī pasākuma vadītāja Brigita atzina, ka sākotnēji mākušas bažas par to, vai pasākums būs gana apmeklēts, uztraukumam nebija pamata. Omulīgā atmosfērā kultūras nama mazajā zālītē skanēja dziesmas un raisījās interesantas sarunas. Ikkatram pasākuma dalībniekam šis vakars saistījās ar ko īpašu, ar atmiņām par savu etnisko dzimteni un savas tautas kultūras mantojumu.
Kur ta izpalika pārējie mazākum tautību pārstāvi? Kuri dzīvo kandavas novadā? Gribētos zināt visus mazākum tautību pārstāvus netikai daļu no tiem.