Polija, Čehija un Slovākija pārdzīvos globālo finanšu krīzi relatīvi labi, taču Baltijas valstis un Ungārija saņems smagu triecienu, teikts pirmdien izplatītajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.
EK prognozē, ar kuru tā nāk klajā ik pēc diviem gadiem, izceltas aizvien pieaugošās ekonomiskās atšķirības bijušajās komunistiskajās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras pievienojās blokam no 2004. līdz 2007.gadam un lielākajai daļai no kurām vēl jāievieš eiro valūta.
Komisija samazināja ekonomiskās izaugsmes prognozes Polijai, Čehijai un Slovākijai, taču to tautsaimniecībām tomēr ir paredzama paplašināšanās nākamgad un 2010.gadā veselīgā tempā salīdzinājumā ar eirozonu.
Turpretim Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sāksies lejupslīde, ko pavadīs augsta inflācija un pieaugošs budžeta deficīts, kas sarežģīs šo valstu centienus pievienoties eirozonai.
Sagaidāms, ka Ungārijā, kura bija spiesta meklēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) palīdzību, jo krīze tai deva vissmagāko triecienu no visām bloka valstīm, tās ekonomika 2009.gadā pieaugs par 0,7% un 2010.gadā par 1,8% salīdzinājumā ar 1,7% 2008.gadā.
Polijas izaugsmes prognoze tika samazināta līdz 3,8% 2009.gadā no iepriekš prognozētajiem 5%, Čehijai – līdz 3,6% no prognozētajiem 5% un Slovākijai, kurai 2009.gadā būtu jāpievienojas eirozonai, līdz 4,9% no prognozētajiem 6,2%.
Paredzams, ka eirozonas ekonomika nākamgad pieaugs tikai par 0,1% un 2010.gadā par 0,9%.
"Polijas finanšu sektors, kurā dominē universālas bankas ar spēcīgu depozītu bāzi, izrādījušās izturīgas pret globālo finanšu krīzi, taču dažas mazās un vidējās bankas ir atkarīgas no ārvalstu finansējuma, kas padara tās neaizsargātas pret ārējiem notikumiem," teikts komisijas dokumentā.
Komisija prognozē, ka Polijas budžeta deficīts saglabāsies zem ES maksimālā 3% līmeņa līdz 2010.gadam un gada inflācija no šogad gaidāmajiem 4,3% kritīsies līdz 3,5% 2009.gadā un līdz 2,6% 2010.gadā.
Šie skaitļi vēsta labu Polijas centieniem 2012.gadā pievienoties eirozonai, kaut arī valsts sadursies ar citiem šķēršļiem, piemēram, savas valūtas stabilitātes pārbaudi.
Turpretim Baltijas valstīs sagaidāma lejupslīde pēc ārvalstu finansētā ekonomiskā uzplaukuma, kas beidzās jau pirms finanšu krīzes.
Sagaidāms, ka visvairāk saruks Latvijas ekonomika – par 2,7% nākamgad pirms 1% pieauguma 2010.gadā. Lietuvā izaugsme apstāsies nākamgad un sasniegs 1,1% 2010.gadā. Igaunijas ekonomika 2009.gadā saruks par 1,2%.
Daži analītiķi un diplomāti privātās sarunās izteikušies, ka dažas Baltijas valstis varētu vērsties pēc finansiālas palīdzības pie SVF un ES, tāpat kā pagājušajā mēnesī to darīja Ungārija.
Komisija arī pauda bažas par Rumāniju un mazākā mērā par Bulgāriju, kurās, tāpat kā Baltijas valstīs, ir liels tekošā konta deficīts. To ekonomiskā izaugsme arī palēnināsies.
Rumānijas ekonomika pārkarst, taču izaugsme palēnināsies. Tomēr tekošā konta deficīts saglabāsies satraucošā un tikai mazliet lejupslīdošā līmenī, teikts ES dokumentā.
Prognozēts, ka Bulgārijā, Rumānijā, Latvijā un Lietuvā budžeta deficīts līdzināsies vai būs augstāks par ES noteiktajiem maksimālajiem 3% no iekšzemes kopprodukta.