Ērču aktivitāte jau šobrīd ir augsta

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja Tukuma rajona Lapmežciemu un Jelgavas rajona Ozolniekus, kur savāktas attiecīgi 60 un 65 ērces. Kilometra robežās atrodamas vidēji 15 līdz 20 ērces, kas liecina par to, ka ērču aktivitāte šobrīd vērtējama kā augsta un iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem. SVA speciālisti novērojuši, ka vietās, kur sniegs ir pilnībā nokusis, ērces ir aktīvas, īpaši mežā un nekoptās, aizaugušās pļavās.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja Tukuma rajona Lapmežciemu un Jelgavas rajona Ozolniekus, kur savāktas attiecīgi 60 un 65 ērces. Kilometra robežās atrodamas vidēji 15 līdz 20 ērces, kas liecina par to, ka ērču aktivitāte šobrīd vērtējama kā augsta un iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem. SVA speciālisti novērojuši, ka vietās, kur sniegs ir pilnībā nokusis, ērces ir aktīvas, īpaši mežā un nekoptās, aizaugušās pļavās.

SVA atgādina, ka vakcinācija ir efektīvākais aizsardzības līdzeklis pret ērču encefalītu, tomēr arī atbilstošs apģērbs var palīdzēt izsargāties no ērces piesūkšanās, īpaši tādēļ, ka pareizi pielāgots apģērbs, uzturoties ērču teritorijā, pasargās ne tikai no ērču encefalīta, bet arī no Laima slimības un citām infekcijas slimībām, ko pārnēsā ērces.
Uzturoties mežā, krūmainās vietās un nekoptās pļavās, jāatceras, ka ērces visbiežāk nokļūst uz cilvēku apaviem vai apģērba potīšu vai ceļgalu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Ērces nekrīt no kokiem un krūmiem.
Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt: bikšu gali jāieliek zeķēs, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs. Lai ērces būtu iespējams pamanīt un laikus notraukt no apģērba, uzturoties dabā, vēlams valkāt apģērbu gaišā krāsā. Kleitas un svārki nav piemērots apģērbs pastaigai vietās, kur sastopamas ērces.
Pastaigas laikā ik pa brīdim jāapskata apģērbs, īpaši kājas, lai savlaikus ieraudzītu un notrauktu pa apģērbu rāpojošas ērces. Pēc pastaigas uzmanīgi pārliecinieties, vai uz ķermeņa nav ērces, pārbaudiet matus.
Kā papildus drošības pasākumu var lietot arī ērču atbaidīšanai domātos līdzekļus, apsmidzinot ar tiem apģērbu, tomēr tie nepasargās, ja apģērbs nebūs pareizi pielāgots un ērce varēs nokļūt zem apģērba.
SVA speciālisti atgādina, ka ērces mājās var ienest dzīvnieki vai cilvēki ar mežā noplūktiem zariem.
Ja ērce tomēr piesūkusies, nepieciešams to izņemt pēc iespējas ātrāk. Ērču encefalīta vīrusu inficēta ērce var ievadīt koduma vietā uzreiz pēc piesūkšanās, bet risks inficēties ar citiem ērču pārnesto infekcijas slimību izraisītājiem ir augstāks, ja ērce ir ilgāk piesūkusies. Ērci jānoņem, nesaspiežot tās ķermeni, lai koduma brūcē neiekļūtu inficētas ērces iekšējais saturs. Pirms ērces izvilkšanas dezinficē vietu, kur tā piesūkusies. Ērces izvilkšanai izmanto smailu pinceti, ar ko satver ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un lēni velk uz āru. Ja nav pieejama pincete, ap ērces snuķīti apsien stipru diegu un, velkot aiz diega galiem, izņem ērci. Pēc ērces izņemšanas koduma brūci dezinficē un rokas nomazgā ar ūdeni un ziepēm.
Atgādinām, ka bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu šogad notiek 145 Latvijas pagastos, kur pēc SVA epidemioloģiskās uzraudzības datiem saslimstība ar ērču encefalītu pēdējo piecu gadu laikā bijusi visaugstākā.
Tukuma rajonā bezmaksas vakcināciju pret ērču encefalītu šogad var saņemt vienu līdz 17 gadus veci bērni, kam deklarētā dzīves vieta ir Degoles, Engures, Jaunsātu pagasts, Kandavas novads, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes un Zentenes pagasts. Aicinām vienoties ar savu ģimenes ārstu par abpusēji izdevīgāko vakcinācijas izdarīšanas laiku.
Visaugstākais ērču encefalīta gadījumu skaits, vairāk par 1300 gadījumiem tika reģistrēts 1994. un 1995. gadā. 2005. gadā tika reģistrēts salīdzinoši zems saslimstības līmenis – 142 ērču encefalīta gadījumi, bet 2008. gadā reģistrēti 184 gadījumi. Pēdējo 10 gadu laikā monitoringa ietvaros dabā savākto ar ērču encefalīta vīrusu inficēto ērču daudzums bija 0,4 līdz 9%. 2007. un 2008. gadā kopējā ērču inficētība bija 0,4%.
Saslimstība ar Laimas slimību Latvijā pieauga, sākot ar 1995. gadu, kad tika reģistrēti vidēji 200 saslimšanas gadījumi gada laikā. Vislielākais saslimšanas gadījumu skaits ar Laima boreliozi tika reģistrēts 2003. gadā – 714 saslimušie. 2005. gadā gadījumu skaits samazinājās līdz 493 gadījumiem. 2006. un 2007. gadā pieauga – attiecīgi 601 un 627 saslimušie. 2008. gadā atkal nedaudz samazinājās – 488 saslimšanas gadījumi.
Pirmais ērlihiozes gadījums Latvijā tika diagnosticēts 2001. gadā, līdz 2006. gadam tika reģistrēti kopumā 12 saslimšanas gadījumi, bet 2008. gadā jau tika reģistrēti 25 saslimšanas gadījumi ar ērču pārnesto ērlihiozi.
Informāciju sagatavoja
Sabiedrības veselības aģentūras
veselības veicināšanas koordinatore Gunta Neilande
e-pasts: gunta.neilande@sva.gov.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *