Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā ir piedalījušies tikai 443 000 cilvēki jeb 30,1% balsstiesīgo vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.
No balsošanas apgabaliem EP vēlēšanās vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 146 430 jeb 35,38% vēlētāju, bet vispasīvākie ir bijuši vēlētāji Latgalē – tur pie vēlēšanu urnām devušies vien 53 367 jeb 23,46% balsstiesīgo.
Otra zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur vēlēt aizgājuši 60 520 jeb 26,68% balsstiesīgo. Kurzemē EP vēlēšanās piedalījušies 55 352 jeb 27,7% balsstiesīgo, bet Vidzemē – 127 784 jeb 31,72% vēlētāju.
Aizvadītājās EP vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā aktivitāte Latvijas dažādo vēlēšanu pieredzē atjaunotās valsts laikā. Sestdien EP vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30,1% balstiesīgo vēlētāju. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2009.gadā notikušajās EP vēlēšanās, kurās piedalījās 53,69% vēlētāju, un 2004.gadā, kad EP vēlēšanas Latvijā norisinājās pirmoreiz un tajās kopumā piedalījās 41,34% vēlētāju.
Pēc neoficiālajiem datiem par aptuveni 50% saskaitītām balsīm līderpozīcijās izvirzījusies Vienotība. Diezgan droši var paredzēt, ka pie vietām EP tiks Vienotības saraksta līderi – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete un Artis Pabriks. Tāpat labas izredzes tikt ievēlētam ir Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) pārstāvim Robertam Zīlem, kā arī Andrejam Mamikinam no Saskaņas saraksta.
Cīņa par pārējām trim vietām izvērtīsies sīvāka – uz atlikušajiem krēsliem pretendē Aleksandrs Mirskis no partijas Alternative, Iveta Grigule no ZZS, Andrejs Klementjevs no Saskaņas, Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības. Cerības iekļūt EP ir arī Vienotības Krišjānim Kariņam un Inesei Vaiderei.
Pēc 51,2% apkopotām balsīm Vienotība ieguvusi 48,34% vēlētāju atbalstu, tai seko NA ar 13,56%, ZZS ar 10,98% un Saskaņa ar 9,09%.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars LTV pastāstīja, ka rezultātus CVK oficiāli nav tiesīga atklāt līdz svētdienas pusnaktij.
