Un sākās tā ar pasakām! Jo notika Pasaku muzejā, bijušajā Lancenieku skolā Džūkstes pagastā. Viesus no tuvienes un tālienes ( Kandavas novada, Jelgavas, Bērzes, Tukuma, Sēmes u.c.) sagaidīja muzeja direktore Judīte Timma un viņas palīgi – latviešu tautas pasaku varoņi Zaķis, Lācis,…Protams, neiztikt arī bez žiperīgā un visur klātesošā vietējā Velna!
Pirmie ciemiņi, kas paagrāk ieradušies, otrajā stāvā varēja aplūkot dāvinājumu muzejam – klaunu kolekciju. “Muzeja draugu kopas" dalībnieces pa tam lāgam pirmajā stāvā virtuvē vārīja kopīgo zupu. Tai noteikti bija jābūt gardai, jo visas telpas, viss pagalms smaržoja!
Pagalmā, kas pusdienlaika saulītes piespīdēts un kaut cik piesildīts, ciemiņi, zvana aicināti, nāca ar pavasara puķēm, apdziedāšanās dziesmām un mīļiem sveicieniem no savām mājām. Kad visi iepazinušies, kad pa visu pagalmu izdejotas deju vijas, visi sadalījās komandās un saņēma uzdevumus. Protams, ka bija jāmeklē paslēptie dārgumi! Vēl mirklis, vēl ieskats savās kartēs, un bērni kā koši zirņi izbira pa balti saziedējušo ābeļdārzu…
Kad pēc tam visi atkal sanāca kopā, izrādījās, ka neizpildāmu uzdevumu nav bijis: visi gan mantas atraduši, gan piemērotas pasakas prata izstāstīt, gan atrastajiem etniskajiem priekšmetiem pielietojumu zināja… Tiesa gan,- ne visiem. Ar korķa pildījumu polsterētu Jelgavas ormaņa zirga pakavu pirmoreiz redzēja arī pieaugušie! Izrādās, ka tolaik daudz vairāk nekā mūsdienās domāts par iedzīvotāju mieru, par klusumu agrajās rīta stundās, kad ormaņi izvadājuši preces pa bodēm: lai tērauda pakavi pārlieku skaļi neklaudzētu pret bruģi, tie polsterēti ar korķi.
Lielākus priekšnesumus pasākumam bija sagatavojuši Tukuma speciālās internātskolas audzēkņi skolotājas Aldas Vircavnieces vadībā, un – kā lielākais pārsteigums – aktrises Baibas Indriksones klātbūtne, viņas ciemošanās sava vectēva dzimtajā pusē, viņas stāstītā pasaka par to, kā krokodils gribēja saulīti apēst. Tā gan laikam ir vistīrākā sagadīšanās, taču…tieši ap to laiku saulīte, kas debesīs spīdējusi, patiešām bija pazudusi mākoņos! Jāteic, ka pasākuma dalībniekus tas nesatrauca, un, ja kādam bija kļuvis mazliet vēsi, tad – saimnieču sarūpētā siltā zupa nu bija īsti laikā!
Izciemojušies Pasaku valstībā, pirmie ciemiņi atvadījās līdz 2. septembrim, kad visi atkal būs mīļi gaidīti, jo sāksies rudens,- visīstākais pasaku lasīšanas, klausīšanās un stāstīšanas laiks! Bet pagaidām – lai visiem, gan mazajiem, gan lielajiem, jauka un piedzīvojumiem bagāta vasara!
