Latvijas izaicinājums būs paturēt tādu demogrāfisko profilu, kurā latvieši un latviski runājošie būtu vairumā, pārliecināta eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Taujāta par Latvijas drošības izaicinājumiem, eksprezidente intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka Latvijai nedraud iekarošana tādā nozīmē, kā tas bija agrāk.
Taču izaicinājums, pēc viņas domām, būs paturēt tādu demogrāfisku profilu, kur latvieši kā tauta un latviski runājošie arvien būtu vairākumā un valsts varētu paturēt savu īpatnējo nacionālo seju. «Daba tukšumu nemīl, un, ja visi latvieši izbrauks, te kāds cits ievāksies,» sacīja Vīķe-Freiberga.
Bijusī Valsts prezidente gan piebilda, ka viņai nav iebildumu pret iebraucējiem, kas apmetas Latvijā uz dzīvi. Bet runa ir par to, lai valstī būtu latviešu tauta pietiekamā skaitā un tā eksistētu.
Ja demogrāfiskie rādītāji paliks ar līdzīgām tendencēm kā tagad, tad nākotne nerādās spoža, sacīja eksprezidente. Taču viņa pieļāva, ka ir gaidāma stabilizēšanās. «Mēs būsim varbūt mazāk latviešu nekā gribētos redzēt, bet nākošajos simts gados vēl neizzudīsim,» sacīja Vīķe-Freiberga.
BNN jau rakstīja, ka Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans jau 2011.gadā brīdināja, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 000 cilvēku, bet gan aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju.
Pēc pētnieka sacītā, Latvijā saasinās «smadzeņu» aizplūdes problēma, jo patlaban katram trešajam aizbraucējam ir augstākā izglītība, turklāt šai proporcijai ir tendence pieaugt (pirms krīzes tā bija tikai nedaudz virs 20%).
Mums nav ar ko šos cilvēkus aizvietot, pat ja atļausim iebraukt imigrantiem. Tādā gadījumā Latvijā pēc dažiem gadiem sāks iebraukt varbūt 3 000-4 000 cilvēku gadā, kas nekompensēs aizbraukušo cilvēku skaitu. Pēdējo piecu gadu periods, kopš zaudējām lielu daļu iedzīvotāju, atspēlēsies pēc 20 gadiem, kad nokļūsim jaunā demogrāfiskā bedrē, jau 2011.gadā sacīja Hazans.
«Straujās emigrācijas dēļ tiek zaudēts vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā zemās dzimstības un augstās mirstības dēļ. Piemēram, ja mirstība svārstās ap 10 000 iedzīvotāju ik gadu, tad emigrācijas radītie «zudumi» ir vairākkārt lielāki. Milzīgās emigrācijas sekas asāk būs jūtamas jau pēc 4-5 gadiem, kad darba vietu skaits Latvijā pārsniegs darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu,» pērn sacījis Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas biroja vadītājs, demogrāfs Ilmārs Mežs.
«Jau tagad mūsu valsts nākotne cieš no tā, ka tik daudz bērnu vai nu nepiedzimst vispār vai piedzimst ārzemēs, un ir visai maza iespējamība, ka visa ģimene atgriezīsies Latvijā. Patlaban gan emigrācijas, gan zemās dzimstības dēļ jaunākā paaudze skaitliski ir uz pusi mazāka nekā iepriekšējās. Tas ir Latvijas nākotni iedragājošs fakts,» norādījis demogrāfs.
