1. oktobrī Vides ministrijā notika seminārs ekoskolu pārstāvjiem un labāko apbalvošana – optimisma pilns pasākums laikā, kad slikto ziņu vairāk nekā labo.
Ekoskolu kustība Latvijā šogad svin savu desmitgadi, un vismaz no Vides ministrijas puses šis lauciņš tiek cītīgi kopts – ar pieticīgiem līdzekļiem (ar diplomu pasniegšanu un Zaļā karoga pacelšanu, taču no ministra rokām!) savējie tiek godināti, notiek kopīgi pasākumi un pieredzes apmaiņa. Šis seminārs nebija izņēmums. Neraugoties uz daudzu mazo skolu slēgšanu, šogad ekoskolas vārdu nes vēl 45 skolas un pirmskolas izglītības iestādes. Kā rāda statistika, ekoskolas ir aktīvas ne vien zaļā dzīvesveida popularizēšanā, bet jebkurā jomā – diži nepārspīlējot, labākās skolas valstī. Varbūt tāpēc seminārā nedzirdēja gaušanos, bet vairāk praktisku ieteikumu un padomu, kur un kādos Eiropas projektos iesaistīties. Galvenais ir nebaidīties un sākt. Tā Ziepniekkalna sākumskola, ko nākamgad plānots slēgt, cer zaļās idejas nest tālāk – citās un lielākās mācību iestādēs, bet paši samazinātā finansējuma apstākļos reizi mēnesī vienu stundu katrā klasē atvēl vides zinībām. Viņu cerība īsti zaļa – kas rok, tas arī izrok! Skolas Vecāku biedrība sola panākt skolas neslēgšanu. Savukārt Kurzemītes pamatskola iesaistījusies Comenius (ES fonda) daudzpartnerības projektā «Olīvu taka no Klazemonas līdz Eiropai». Šķiet, kas Latvijai kopīgs ar olīvām, tomēr projekta ietvaros olīvu vēstures pētniecībai skolai ar 166 skolēniem atvēlēts 21 000 eiro, jau notikuši pieredzes apmaiņas braucieni uz Turciju un Itāliju. Iedvesmojoši? Šie projekti ir kā balva ikdienas darbam – atzīst paši ekoskolu pārstāvji.
Arī Tukuma rajonā ir vairākas ekoskolas (dažas gan gājušas mazumā) – Zaļo karogu seminārā saņēma Irlavas vidusskolas un Zantes pamatskolas pārstāves, bet Zaļo diplomu un Latvijas ekoskolas nosaukumu – Pūres pagasta pirmskolas izglītības iestāde «Zemenīte»; tostarp, kā aktīvākā ekoskolas skolniece rajonā tika sumināta Mairita Švāne no Irlavas pagasta.
Jāpiebilst, ka ekoskolu sertifikācijas komisijas pārstāve solīja, ka nākamgad Skolēnu un jauniešu Dziesmu un deju svētkus iecerēts pārvērst par videi draudzīgiem svētkiem – mazāk mēslot, ēst veselīgākus produktus no ekoloģiski nekaitīgiem materiāliem un tamlīdzīgi; lai nākotne nav tik skarba, kā kādā vides konkursa videoklipā, kurš ieguva nomināciju, kā «trāpīgākais»): tēvs met bumerangu, kas atgriežas un trāpa līdzās stāvošajam dēlam…
