Ar šādu nosaukumu sāksim rakstu sēriju, kurā skaidrosim dažādas šī brīža ekonomiskās aktualitātes, publicēsim intervijas ar atzītiem ekonomistiem, šīs nozares ekspertiem, kā arī skaidrosim dažādu nozaru speciālistu, dažādu dienestu darbinieku viedokli. Šai reizē interesējāmies, ko par notiekošo valstī domā uzņēmēji un kā viņi vērtē situāciju savā uzņēmumā.
Vērtē uzņēmēji
SIA «Cord» – grūti laiki
Neoficiāla informācija liecināja par to, ka visvairāk darbinieku atlaidis SIA «Cord», kas pat esot apturējis savu darbību. Sazinoties ar pašu uzņēmumu, noskaidrojām, ka darbinieku skaits samazināts par 3/4, jo no 150 agrāk strādājošajiem šobrīd SIA «Cords» strādā tikai 50 cilvēki. Straujais darbinieku skaita samazinājums ir saistībā ar pasaules, ASV un Eiropas krīzi kokmateriālu tirgū. Agrāk uzņēmumā strādāja 14 viesstrādnieki, no kuriem tagad strādā tikai trīs. Kā nākotnē dzīvot tālāk? SIA «Cord» pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam pašreiz ir ļoti sarežģīts un smags laiks un tuvākais laiks parādīs, vai «Cord» strādās tālāk, vai attīstīsies, lai nopelnītu.
SIA «Sakta» nosvinēja 15. jubileju un strādā veiksmīgi
Kā uzsvēra SIA «Sakta» līdzīpašniece un galvenā grāmatvede Larisa Kofesņikova, – SIA «Sakta» šobrīd attīstās veiksmīgi: "Mūsu uzņēmumā šobrīd strādā 178 darbinieki. Galvenā mūsu problēma – trūkst šuvēju. Cilvēki labāk saņem bezdarbnieku pabalstu, nekā strādā par šuvējiem. Mums nav problēmu ar darbinieku atlaišanu. Gluži otrādi – mēs vēlamies pieņemt vēl vairāk darbinieku, tāpēc, iespējams, talkā aicināsim viesstrādniekus.
Ja runā par valdību, manuprāt, Latvijas varasvīriem jādara viss iespējamais, lai mūsu valsts uzņēmumiem atvērtos Krievijas tirgus. Piemēram, mēs labprāt izvestu produkciju uz Krieviju, bet to nevaram izdarīt, jo starp Latviju un Krieviju nav labu attiecību. Biznesā iesaistītā Latvijas puse, arī mēs, šīs problēmas dēļ zaudējam. SIA «Sakta» strādā normāli un neesam plānojuši samazināt savu darbību. Tikko nosvinējām 15. jubileju, ceru, ka nākamās paaudzes nosvinēs arī «Saktas» 100. dzimšanas dienu!"
Beidziet čakarēt uzņēmējus!
SIA «Līvas grupa» (izgatavo logus un durvis) valdes priekšsēdētājs Agris Smelteris pastāstīja: "Domāju, ka darbinieki (patlaban uzņēmumā strādā 70 cilvēku) šīs valsts ekonomiskās problēmas neizjūt, bet – kā būs turpmāk, grūti pateikt. Līdz šim par cilvēku atlaišanu nebijām domājuši, taču, ja situācija attīstīties neveiksmīgi, tas būs jādara." A. Smelteris pastāstīja, ka nemitīgi īsteno arī citas darbības, piemēram, pārstrukturizēšanos, kas tika veikta tad, kad citi vēl priecājušies: "Mēs jau pirms trim gadiem paredzējām, ka būs šīs problēmas, jo viss, kas iepriekš notika, nebija normāli. Piemēram, nevar katru gadu algas kāpt par 30%.
Vērtējot šī brīža tirgus situāciju, jāatzīst, ka krities standarta produkcijas apjoms. Taču vietā mēs esam ielikuši citu produktu veidus, turklāt neaudzējam produkcijas izlaides apjomus, bet to dažādojām. Tādēļ, ja vienā jomā ir kritums, tad citā ir kāpums. Reālas problēmas patlaban neizjūtam, lai gan tirgus kļuvis šaurāks, salīdzinot ar šo pašu laiku pagājušajā gadā. Tiesa, salīdzinot finanšu rādītājus, uzņēmumam šogad veicies labāk.
Raugoties nākotnē, vismaz trīs gadus uz priekšu, varu teikt, ka situācija būs vēl sliktāka. Labākais variants ir tā sauktā mīkstā piezemēšanās, kad visi kopā draudzīgi iekritīsim sūdu čupā; labi un patīkami tas nebūs, bet dzīvi paliksim. Ja būs sliktākais variants – tad atsitīsimies ar dibenu pret betonu un daudzi izšķīdīs. Pilnīgi jau nekas nenomirs, arī pieprasījums nezudīs, vienkārši cilvēki savu naudu iztērējuši daudzus gadus uz priekšu. Prognozēju, ka pieprasījums būs, bet nebūs maksātspējīgas publikas."
Vaicāts, vai valdība var kaut līdzēt, A. Smelteris uzskata, ka jāmaina uzsvari: "Līdz šim bija tā: valdība vienubrīd neļauj bankām izsniegt naudu un saka, ka tikai tā būs labi, bet tagad to ļauj un atkal saka, ka būs labi. Bet tas nav tik vienkārši. Lielākā problēma, ka Latvijā gandrīz neko neražo, tikai tirgo, bet tādējādi nerodas materiālās vērtības, kas cilvēkiem ir vajadzīgas. Otrkārt, lai pārtrauc čakarēt tos, kas ražo. Te nedomāju nodokļus, bet gan neskaitāmās pārbaudošās institūcijas, kuras mums jāfinansē. Es nesaku, ir jāpārbauda, cik smagas kravas brauc pa ceļiem, bet nelieciet man pierādīt, vai paraksts uz dokumenta ir īsts vai nav. Lūk, šī ir problēma."
SIA «Amatnieks» jūtas stabili, taču par nākotni nepriecājas
SIA «Amatnieks» valdes priekšsēdētājs Vikentijs Žiznevskis pastāstīja: "Uz kājām stāvam stabili, savādāk nevar būt, bet nākotnes izredzes nav priecīgas. Un tas ir pats trakākais, ka celtnieks šodien nevar prognozēt, kā viss būs rīt. Un ja tā turpināsies, pēc mēnešiem diviem būs jāatlaiž cilvēki. Šobrīd nevienu neesam atlaiduši, pat pieņemam darbā.
Patlaban uzņēmumā ir 172 strādājošie, no tiem 10 līdz 12 viesstrādnieki. Gribētāji būtu, bet vairāk neņemam, jo, kā jau teicu, ekonomiskā situācija nav prognozējama. Kāda perspektīva? Nekāda. 1995. gadā mēs redzējām perspektīvu, bet šogad – ne, jo neviens nevar pateikt, kā būs turpmāk. Pat premjers Godmanis nezina, kā būs. Tikai sola, ka uz Jāņiem paliks labāk, bet es tam neticu, jo kā gan var viss iet uz labo pusi, ja ir tik liela inflācija?
Domāju, ka valdība nepareizi rīkojas: nebija pareizi pirms diviem gadiem ļaut kredītus dot un ņemt visiem, kas to vēlas; un nav pareizi šodien tos aizliegt izsniegt. Un tā krītam no vienas galējības otrā, bet vidusceļa – nav."
V. Žizņevskis stāstīja, ka ir vēl viena problēma, ar ko uzņēmums saskaras: "Ir grūti konkursos piedalīties, jo viena daļa uzņēmēju iesniedz piedāvājumus ar dempinga cenām. Zinām, ka ir objekti, kurus piedāvā uzcelt par zemu cenu un tā arī nevar uzcelt. Padomājiet, ja cenas starpība ir miljons – viens piedāvā cenu Ls 900 000, bet otrs – Ls 1 800 000. Ir muļķīgi likumā noteikt, ka konkursā jāprasa zemākā cena, ja par tādu nemaz nevar uzcelt. Protams, ir dažādi veidi, piemēram, papildu darbi, ar kuru palīdzību var iegūt trūkstošo summu, kas nepieciešama objekta uzcelšanai."
