Ekonomikas ministrija piedāvā Latvijā būvēt divas elektrostacijas

Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rosina nekavējoties izstrādāt jaunus bāzes jaudu projektus. 21. februārī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu «Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs». Ekonomikas ministrija ar enerģētikas ekspertiem sagatavojusi ziņojuma projektu, kurā tiek izteiktas prognozes par nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām nākotnē, tiek analizētas dažādu elektrostaciju veidu priekšrocības un trūkumi, izvirzīti piemērotākie risinājumi, to vieta un nākamie soļi.

Ņemot vērā nākotnē gaidāmo elektroenerģijas jaudas deficītu un enerģētikas ekspertu vērtējumu par piemērotākajiem šīs problēmas risinājumiem, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards rosina nekavējoties izstrādāt jaunus bāzes jaudu projektus. 21. februārī, Ekonomikas ministrija starpinstitūciju saskaņošanai nodeva informatīvo ziņojumu «Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs». Ekonomikas ministrija ar enerģētikas ekspertiem sagatavojusi ziņojuma projektu, kurā tiek izteiktas prognozes par nepieciešamajām elektroenerģijas jaudām nākotnē, tiek analizētas dažādu elektrostaciju veidu priekšrocības un trūkumi, izvirzīti piemērotākie risinājumi, to vieta un nākamie soļi.

Kā informēja ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inga Spriņķe, ministrija piedāvā uzsākt divu jaunu elektrostaciju būvniecību Latvijā. "Viena 400 megavatu cietā kurināmā stacija būtu būvējama Kurzemē un otra 400 megavatu gāzes stacija – Rīgā," norādījis ekonomikas ministrs K. Gerhards, "Elektrostaciju veida izvēli nosaka resursu piegādes garantijas un ilgtspējība, jaudas pieejamības drošums, enerģijas cena (ietverot maksu par ietekmi uz vidi) un projekta īstenošanas laiks."
Ministrs arī norādījis, ka neatkarīgi no Ignalinas AES projekta virzības un starpsavienojumu veidošanas Latvijā jāattīsta jaunu bāzes jaudu projekti, ko var pamatot gan no elektroapgādes drošuma viedokļa, gan, lai uzlabotu valsts importa un eksporta bilanci.
Gāzes kā energoresursa priekšrocība ir ieviešanas ātrums, trūkumi – resursu struktūras vienveidība un cenu nestabilitāte. Savukārt, ogļu priekšrocība ir tirgus stabilitāte, bet trūkumi – nepieciešams vairāk CO2 kvotu nekā gāzes gadījumā un sarežģītā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Paralēli jaunu bāzes jaudu staciju būvei jāapgūst atlikušais koģenerācijas potenciāls un jāveicina līdzsvarota atjaunojamo energoresursu izmantošana.
Kā informēja I. Spriņķe, Ekonomikas ministrija ir gatava veikt nepieciešamās darbības jaunu bāzes jaudu elektrostaciju ieviešanas sekmēšanai – plānots izstrādāt nepieciešamos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, pēc kuru stāšanās spēkā ministrija sagatavos valdības lēmumprojektu par konkursa izsludināšanu jaunu jaudu ieviešanai.
Lai sekmētu cietā kurināmā elektrostacijas projekta virzību, ar valsts līdzdalību nepieciešams secīgi uzsākt šādus priekšdarbus:
* izvērtēt esošo situāciju Ventspilī un Liepājā, precizējot iespējamo elektrostacijas novietojumu, pašvaldību un iedzīvotāju attieksmi pret iespējamo stacijas būvniecību;
* veikt pētījumu par izdedžu uzglabāšanas, utilizācijas un izmantošanas iespējām, kā arī elektrostacijas un tās infrastruktūras ietekmi uz attiecīgās teritorijas ekonomisko attīstību;
* izstrādāt elektrostacijas priekšprojektu saistot to ar iespējamo Latvijas un Zviedrijas sistēmu starp savienojumu;
* veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un projekta sabiedrisko apspriešanu.
Ar informatīvo ziņojumu «Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas scenārijs» var iepazīties Ministru Kabineta mājas lapā internetā: www.mk.gov.lv.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *