Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri sanāksmē Briselē lēma par vienotu nostāju Kosovas atzīšanas jautājumā, proti, kā rīkoties, ja tā vienpusēji pasludinās neatkarību. Ministri izstrādā kopīgu deklarāciju, kas tiks izplatīta pēc gaidāmās Kosovas neatkarības pasludināšanas. Lielākā daļa ES atbalsta Kosovas neatkarību, bet dažas valstis – Spānija, Slovākija, Ungārija un Rumānija, kurām pašām ir separātistu kustības, – ir piesardzīgas šajā jautājumā.
Vairāki ministri atzina, ka vislielākos šķēršļus ES vienotā nostājā liek Kipra, kas ir sašķelta starp Grieķijas un Turcijas ietekmes zonām. Kipras amatpersonas 10. decembrī paziņoja, ka tā neatzīs Kosovas vienpusēju neatkarības pasludināšanu.
Tomēr nevienprātība neatkarības atzīšanas jautājumā netraucēs ES nosūtīt uz Kosovu 1 800 policistus un tieslietu ekspertus, lai uzlabotu valsts tiesībsargājošo sistēmu, ja tāda nepieciešamība radīsies.
Tajā pašā laikā ES pārstāvis Kosovas sarunās Volfgangs Išingers 10. decembrī paziņoja, ka ES atzīs Kosovas neatkarību, ja tā atdalīsies no Serbijas. Taču ES uzstās, lai neatkarīgā Kosova ievēro likumus par mazākumtautību tiesībām un apstiprina mūsdienu konstitūciju, kas jau ir sagatavota. Viņš skaidroja, ka Kosova uzreiz nebūs suverēna valsts kā Vācija vai Francija, jo tai arī turpmāk būs vajadzīga "plaša starptautiska aizsardzība". "NATO spēki paliks. Kosovā būs starptautiska klātbūtne – ANO vai Eiropas Savienība. Tā būs starptautiski uzraudzīta neatkarība," sacīja Išingers.
Kosovas albāņu līderi ir solījuši vienpusēji pasludināt neatkarību pēc 10. decembra, kad beidzās starptautisko vidutāju centieni panākt vienošanos Kosovas statusa jautājumā. Kosovas amatpersonas izteicās, ka pasludinās neatkarību līdz nākamā gada maijam.