Ģimenēs, kur nav mazu bērnu, daudzi jau sen pārgājuši uz dažādiem "eglīšu aizstājējiem" un izrotā interesantas formas lapkoku zarus, iekarina vai ieliek lielā vāzē tikai vienu čiekurainu egles zaru. Ja pietrūkst izdomas, var "pašpikot" kaut ko no lielveikalos redzētā – tur darbojušies labi apmācīti floristi, un viņu idejas taču varam pamainīt, papildināt, īstenot gluži citā materiālā, un tad tās jau būs mūsējās!
Mēs nebūsim nodarījuši dabai gauži pāri, ja mājokļa rotāšanai atnesīsim mājās kadiķa zariņu. Latviešu tautasdziesmās sirsnīgi un mīļi apdziedātais kadiķītis ir viens no mūsu spēcīgākajiem sargātājiem! Ja kadiķa zariņu nolauž vecā mēnesī, tad tas māju attīra no dažādiem sārņiem: sliktām domām, nejaukiem vārdiem un iespējamiem strīdiem, slimību baciļiem. Ja kadiķa zariņu nolauž jaunā mēnesī, tad tas apkārtnei atdod savu enerģiju, rada dzīvesprieku, pozitīvismu, labas un gaišas domas, piesaista veiksmi.
Ja telpa neliela, ja jāiztiek vien ar žurnālu galdiņu, kumodes virsu vai kamīna dzegu, varam veidot tematisku kompozīciju no dabā pieejamajiem materiāliem. Un arī šajā gadījumā varam ļaut vaļu fantāzijai! Ja dabiskos materiālus rotāt ar mākslīgajiem "sniegiem" šķiet nepieņemami, ziemīgu akcentu varam panākt citādā veidā. Varam, piemēram, nelielus koku zariņus, čiekurus, sabrūnējušos puķu sēklotņu čemurus, pogaļas un citus krikumus pārklāt ar "sarmu". To dara tā. Ņemam vārāmo (vislabāk – rupjo) sāli, izšķīdina ūdenī (attiecībā 1:2) un liekam karsēt uz uguns. Pat tie, kas skolā vēl nav gājuši, zina, ka cukurs siltā tējā šķīst labāk, un ar sāli taču notiek tas pats! Ik pa laikam pieberot un pamaisot, tādējādi varam iegūt augstas sāls koncentrācijas šķīdumu, kurā tad nu arī iemērcam zariņus un citus rotāšanai sagatavotos materiālus. Šo darbiņu vislabāk darīt vakarā: gan bērns var darboties, vecāku pieskatīts, gan trauku varam droši atstāt uz nakti, jo… tieši naktīs taču brīnumi notiek! No rīta, izņemot visu ārā no sāls šķīduma un ļaujot apžūt, redzēsim, kā izveidojusies īsta sarma! Un bērns tagad zinās, kā tas notiek arī dabā.
Svecītes, kas darinātas pašu rokām
Vēl viena iespēja bērniem darboties – kompozīcijām vai mazām pārsteiguma dāvaniņām paredzēto sveču rotāšana. Šajā nolūkā vispirms jānodrošinās ar parafīnu (nopērkams aptiekās) un svecēm (vislabāk – baltām). Parafīnu katliņā vai citā traukā izkausējam, pēc tam ar mazu kausiņu vai karoti uzlejam uz šķīvīša un ļaujam tam izplūst un nedaudz atdzist. Kamēr parafīns vēl silts, mīksts un viegli veidojams, paņemam pa gabaliņam rokās un veidojam dažādu puķu ziedlapiņas, ko tūdaļ citu pie citas salipinām kopā. Lai lipinājums labāk turētos kopā, katras ziedlapiņas galiņu pamērcē šķidrā parafīna katliņā. Īpaši skaistas, ja pietiek pacietības, izdodas rozes!
Gatavo ziedu tādā pašā veidā pielīmējot sveces pamatnei, mums būs… pavisam cita, pārsteidzoša svece! Gluži tāpat, ņemot konusveida sveci un darinot tai parafīna "svārciņus" un spārniņus, varam Ziemassvētku vakaram sarūpēt pat eņģeļu kori!