Pasākumā «Tukuma rajona sporta laureāts 2007» par labāko jauno sportistu atzina Kandavas šķēpa metēju Edgaru Rūtiņu, kam ir 18 gadi, bet kuram pēc izskata var dot pat 23 gadus. Sportistu ballē E. Rūtiņu aicinājām uz interviju.
– Apsveicam ar nomināciju «Labākais jaunais sportists 2007»!
– Paldies! 2007. gads manā karjerā tiešām bija veiksmīgs un panākumiem bagāts. Jau treniņos spēju uzrādīt labus rezultātus, tāpēc prieks, ka izdevās "izšaut" arī svarīgākajās sacensībās. Eiropas Jaunatnes olimpiādē izcīnīju 1. vietu, bet pasaules jaunatnes čempionātā – 3. vietu. Uzskatu, ka pasaules jaunatnes sacīkstēs varēju nostartēt vēl labāk, jo nedaudz patraucēja pirksta savainojums.
– Jūs dēvē par novadnieka, izcilā šķēpa metēja Jāņa Lūša gaitu turpinātāju, jo strauji progresē jūsu meistarība. Kā pats vērtējat savas nākotnes izredzes sportā?
– Galvenais, lai man izdotos izvairīties no traumām. Ja tās mani nevajās, progresam vajadzētu turpināties. Es ticu saviem panākumiem! Ja tic horoskopiem un ņem vērā, ka esmu dzimis vienā datumā (5. janvārī) ar olimpiskās sudraba medaļas ieguvēju Vadimu Vasiļevski, tad jau manai karjerai jābūt veiksmīgai! (Smejas.)
– Interesanti, kā sākāt trenēties šķēpa mešanā, ko var uzskatīt par vienu no latviešu nacionālajām vieglatlētikas disciplīnām? Kopš 20. gadsimta 50. gadiem vairāki šķēpraiži plūkuši laurus pasaules mēroga sacensībās, arī olimpiādēs (izcili sasniegumi pieder Inesei Jaunzemei, Elvīrai Ozoliņai, J. Lūsim, Dainim Kūlam, V. Vasiļevskim un citiem).
– Tā nu sanāca, ka šķēpa mešanā sāku trenēties, kad mācījos 9. klasē (toreiz man bija 16 gadi). Pirms tam ļoti aktīvi trenējos basketbolā. Lai arī man ir nebasketboliski īss augums (1,75 m), vēl tagad spēju bumbu grozā ietriekt no augšas, jo ļoti augstu lecu. Bumbu grozā no augšas triecu jau kopš 14 gadu vecuma.
Ja runā par šķēpa mešanu, jau trenējoties basketbolā, mājās Kandavā mēģināju mest vecā tipa šķēpu. Jutu, ka tas man labi padodas, tāpēc kopš 2005. gada esmu šķēpmetējs.
– Jūs nākat no sportistu ģimenes.
– Mans tēvs jaunībā aktīvi sportoja, nodarbās ar slēpošanu. Mammai patīk brīvajā laikā pamētāt bumbu grozā. Toties mans brālis Arturs, kas ir jaunāks, ir teicams skrējējs. Tā nu sanācis, ka abi esam vieglatlēti. Arturs skrien 800 m distancē un LR mērogā spējis uzrādīt ne vienu vien panākumu, izcīnot vairākas godalgotas vietas.
– Vai šobrīd saņemat atbalstu arī no LR Olimpiskās vienības?
– Jā, finansiālu atbalstu saņemu ne tikai no Ventspils Olimpiskā centra, bet arī Latvijas Olimpiskās vienības. Līdz ar to varu normāli trenēties un gatavoties startiem.
– Kādi ir svarīgākie 2008. gada plāni?
– Šogad startēšu daudzās sacensībās Latvijā. Martā – LR čempionātā. Aprīlī visu mēnesi trenēšos Portugālē. Centīšos kvalificēties pasaules junioru vieglatlētikas čempionātam (tur startē par mani gadu vecāki sportisti). Lai tas notiktu, man savs rezultāts jāuzlabo par 13 cm. Esmu izvirzījis sev mērķi – iekļūt šī čempionāta pirmajā sešiniekā. Šovasar noteikti piedalīšos arī Latvijas olimpiādē, vīru konkurencē.
Edgars Rūtiņš
18 gadus vecs šķēpa metējs. Kandavnieks, kas šobrīd trenējas Ventspilī pie Jura Petroviča. Vairākkārtējs dažādu Latvijas sacensību uzvarētājs. Eiropas Jaunatnes olimpiādes čempions un pasaules jaunatnes čempionāta bronzas godalgas ieguvējs. Personīgie rekordi – 74,65 m (ar 700 g smagu šķēpu) un 66,50 m (ar 800 g smagu šķēpu). Ventspils Olimpiskā centra sportists. Mērķis sportā – piedalīties 2012. gada Olimpiādē un cīnīties par medaļām.
