Snufijs ir pats, pats skaistākais un gudrākais suns uz plašās pasaules, un krūtīs viņam pukst vēl tik maza un rūgtuma pilna suņa sirsniņa! (Vecums – ap 10 mēnešiem.)
Rūcītis ir tēta dēliņš, jo mammīte ir melnā krāsā, tas nozīmē, ka sunītim būs liela laime dzīvē. Rūcītis ir gana gudrs un gana skaists, un ir tāds ticējums, ka mīlēts un lolots dzīvnieks kļūstot vēl daudz reižu skaistāks. Rūcītis var dzīvot istabā tāpat var arī saimniekot kādas privātmājas pagalmā. Suņuks izaugot būs vidēja auguma, spalviņa īsa – viegli kopjama. Mazulis pozēja un klusībā cerēja, ka arī viņa neatvairāmais acu skats liks kādam ciešāk tajās ielūkoties un kas zin, varbūt tiek pie krietniem saimniekiem?!
Zvans no Jauntukuma, izmisusi sieviete zvana , ka pie ārdurvīm sēž divi kaķi. Nav jau nekāds brīnums, bet mājas iedzīvotāji neatpazina attēlā redzamos kaķīšus. Tomēr lielas bažas rada viņu veselības stāvoklis. Daktere nevarēja noteikt viņu vecumu, jo ir slikti zobiņi un kaķīši ir novājējuši, jo katrs svēra nedaudz pāri kilogramam. Acīm redzot, viņi ir ļoti ilgi badojušies vai badināti, jo arī barotāja neatpazina viņus, sieviete jau vairākus gadus baro ielas kaķus, taču šie nelaimīgie ir kā no gaisa nokrituši. Kaķenīte ir izturīgāka, pati mēģināja ēst kaut ar lielām grūtībām, runčuks ļoti apātisks, pat lāga nosēdēt nevarēja.
Ja nu kādam pazuduši vai esat redzējuši kāda mājās šos kaķīšus, zvaniet mums, lai kaķīši var atgriezties mājās. Protams, tikai tādā gadījumā, ja tos gaida labi saimnieki. Ļoti bēdīgs un skumjš gada sākums…
Kad Tobītis piedzima, visi par viņu priecājās – mazs, ruds kunkulītis ar brūnām actiņām. Bet, vai viņa nākšana gaidīta vai arī klasika – tā gadījās, neviens nezina! Ar vieglu roku viņš tika dāvāts ģimenei kā ”mantiņa” bērniem. Cilvēkiem dzīvnieku dāvināšana ir tik vienkārša – ne jāatārpo, ne jāsapotē, nedz ar par dzīvnieku jāparūpējas, kā kuce nezīda, tā ”labās ” rokās prom. Ja patversmēm būtu pietiekams finansējums, tad jau darbs mūžam būtu, jo rinda uz dzīvnieku atdošanu ir jau līdz februārim pierakstīta. Absurds – rinda , lai atdotu savu lolotu mīluli. Iemesli ne vienmēr ir tādi, ka dzīvniekam būtu jānonāk būrī. Tobītis ir 10 mēnešus jauns tā saucamais krancītis, labsirdīgs un draudzīgs. Labi saprotas ar citiem suņiem, arī sprosta kaimiņš Muhtars nesūdzas par Tobīti, abi ēd no viena trauka kā īsti draugi. Varbūt ir kāda māja, dzīvoklis, kur būtu vieta vienam foršam lauku zēnam Tobītim. Mājās dzīvojot, suņuks noteikti ātri atplauktu, jo pašlaik viņš izskatās kā norūpējies opītis. Gaidīsim un cerēsim ..
Ja katru gadu Jaunajā gadā rāda filmu ‘«Likteņa ironija», tad Zentenes pusē kādam ”saimniekam” ir tradīcija izmest kucēnu uz vietējā lielceļa. Ja aizpagājušo gadu tas bija malnbalts laikas tipa kucēns Džimmijs, tad pagājušo gadu tā ir Džeta. Acīm redzami, ka viens no vecākiem ir laika – vai nu tētis, kurš viesojās ”kāzu laikā’, ir laika. Varētu būt, ka šī tradīcija ir jau senāka, bet līdz patversmei nonākuši 2 sunīši. Džeta ir enerģiska un pilna apņēmības kaut ko darīt. Pašlaik tas vēl izpaužās kā rotaļas un dauzīšanās, bet ar laiku, suni apmācot, dienās būs labs un gudrs sargs. Dzīvoklim suns nav piemērots, bet ideālajā variantā māja ar žogu vai kāda lauku sēta būtu ļoti piemērota Džetas temperamentam. Bildē sunīte izskatās tāda bikla un sabijusies, bet voljērā sunīte parādās citā izpausmē, kā enerģijas pārpilna un darboties griboša mājas sardze – sargs!
Par dzīvniekiem ceļam trauksmi, bet latviešu bērnus bārenīšus ar domes svētību atdodam ārvalstu aģentūrām izsūtīšanai uz citām valstīm. Fotogrāfs Valters Poļakovs varētu nofotografēt šo bērnu acis…