Tukuma dzīvnieku patversmē viss kā pie cilvēkiem. Ziemassvētku egle iedegta.
auni, silti ziemas kažoki suņiem, kaķiem mugurā. Siltumu satur un lietus lāses nelien cauri līdz ādai. Viena no patversmes labajām rūķītēm – Kristīne – kopā ar Lordiņu pie eglītes bildējās. Tepat līdzās kaķenīte Mincīte gudro, uz kuru pusi iet papeļot. Lordiņš patversmē mūža maizē dzīvo. Sunim te ir labi, bet viņš, piemeties pie eglītes, saslej ausis, cik vien var, un prāto: "Varbūt vecais saimnieks, kas savulaik mani pametis likteņa varā, avīzē ieraudzīs… Priecīgus viņam Ziemassvētkus – vau, vau!" Lordiņš arī saka paldies visiem labajiem cilvēkiem, kuri atlicina mazumiņu no savas tā jau knapās iztikas, lai arī suņam un kaķam dzīvošanai sanāktu. Patlaban patversmē mīt 55 suņi un 60 kaķi. Darbinieki stāsta: nereti gadās tā: suni atdod vienreiz, otrreiz pie saimnieka. Bet viņi – par piemēru, Lords, Bobītis, kā atpakaļ, tā atpakaļ. Garus gabalus noķepujuši un – atpakaļ. Lords allaž atveda arī kādu draugu sev līdzi. Suns pie sliktiem saimniekiem atpakaļ nenāk, tātad Tukuma patversmes ļaudis ir labie. Un, tu, divkāji, cilvēk, labi apdomā! Varbūt tur kāds no viņiem – patversmes suņiem, kaķiem – ir tavējais. Šito kaunu – tavs suns pie svētku eglītes avīzes krāsainajā lappusē! Var arī šādi: tu pats kopā ar suni pie eglītes ar piebildi: "Mēs nu mūžu mūžos!"
