To ievērojuši arī Strēļu-Jēgeru purva dzērveņu lauku apsaimniekotāji – SIA «Brīvzemnieki» saimnieks Andrejs Ritenis un darbinieks Aivars Šteins.
Padomju laikā purvā ieguva pakaišu kūdru. Patlaban A. Ritenis purvu iznomā un te 7 ha platībā aug Amerikas lielogu dzērvenes.
Lielogu audzēšana esot piņķerīgs darbiņš. Pavasarī, kad dzērvenājs sazaļojis, mētras nopļauj, sagrābj kaudzē un pēc tam izkaisa speciāli šim nolūkam sagatavotā zemē. Iedisko, norullē, laista, un, kad mētras iesakņojušās – parādās pirmie dzinumi, jālaista arī pirms salnām, lai ziedi nenosalst. Arī rudens laikā ogas jāpieskata, lai salnas skādi nenodara. Šoruden no četrgadīgo dzērveņu lauka novākta laba ogu raža. Lielogu dzērvenes ražo padsmit gadus. Pēc tam tās jāstāda no jauna. Katru gadu apstāda 1 līdz 1,5 ha ar lielogu dzērvenēm. Purva apsaimniekotāji lēš, ka šoruden no hektāra varētu nolasīt 2 līdz 2,5 tonnu dzērveņu. Ogas vedīs uz Babīti, kur z/s «Strēlnieki» ražotnē tās pārstrādās. A. Šteins ir tas, kurš purvu pārrauga. Ierīko žogu, jo stirnām, briežiem dikti garšojot dzērveņu mētras. Nekāda dižā peļņa gan ar ogu audzēšanu nesanākot. Ogas pārdod par latu kilogramā. Tās pārstrādājot, var iegūt daudz un dažādus veselīgus, gardus produktus. Cerams, ka tas ar laiku arī notiks tepat, Jaunsātos. Vispirms jāapgūst platības, kurās ogas nogatavosies desmitiem un vairāk tonnu, un tad jau manīs.
Lai viņiem veiksme.
Tās tik ir ogas.
Esmu 1x Rimi nopirkusi Amerikas dzērvenes (LV raž.) un vairāk nekad to nedarīšu. Tiešām nebij ēdamas – bezgaršas, sausas…, ar mūsu purvu dzērvenēm nemaz nevar salīdzināt!
Vai tik tās nebija ķīnā ražotas.