Dzejas karietē sasēduši un uz Zemīti Dzejas dienu ieskaņā, bija atbraukuši mūsu pašu novadnieki – Elmārs Augusts Rumba, Gvido Drage, Pēteris Cīmanis un Aivis Briesma. Atbraukuši, lai ieskandētu Dzejas dienu desmitgadi Kurzemē.
Zemītes kultūras lauciņa kopējas – kultūras nama direktore Ērodeja Kirillova un bibliotēkas vadītāja Rita Diduha, zemītnieki – dzejasmīļi – nemaz tādu laimi nebija cerējuši. Sākumā vien izrunājušies ar Rumbas kungu par Zemītes apmeklējumu. Un nu veseli četri dzejnieki. Tāda laime! Visi stalti kā ozoli ezera krastā. Rita un Ērodeja visvisādi slavēja dzejdarus un sava pagasta ļaudis arī. Teica: "Kurzemnieki vien 10. reizi kopā dzejas spoles ritina vaļā un atkal satin, lai kopumu vieglāk ļaudīm izrādīt. Zemītnieki gan Dzejas dienas svin jau 30. gadu pēc kārtas."
Zemītē viesojušies daudzi dzejnieki. Kas vairs visus var atcerēties?! Teju vai katrs otrais zemītnieks arī ir dzejnieks. Kaut vai tāpēc, ka allaž ar dziesmu pa dzīvi staigājuši un tā vēl joprojām iet. Biškucīt pasērsa bibliotēkā pie kamīna, pie kafijas tases – gluži tā, kā to īsti vien dzejnieki prot. Dzejai allaž ir kas paviegls vai pasmags un tad pa vidu – dzeja – sprūkš! – un ir laukā. Ganās grāmatu lappusēs un vēl omulīgāk jūtas, kad dzejnieks pats dzeju cilvēkiem teic.
Dzejniekam tad ir divkāršs prieks. Dulls no laimes var palikt. Zemītē, ezerkrastā, tur, kur varenie ozoli aug, katrs dzejas pants, rinda, vārds ass kā bulta. Sirdī trāpa dziļi, dziļi un tur arī paliek. Vismaz Zemītē vakar tā bija.
