14. februārī – dienā, kad lielie bērni un pieaugušie svinēja Svētā Valentīna jeb visu Mīlētāju dienu, – arī pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē «Zīļuks» valdīja svētku noskaņa. Bērnudārza audzēkņi svinēja Draudziņu dienu, jo viņi visi ir tik draudzīgi! Kā apliecinājums tam kalpoja simboliskas sirsniņas – gan uzlīmīšu veidā koķeti rotājot vaidziņus, gan pārsteidzot draugu ar košu, paša gatavotu vai iegādātu atklātnīti, mīļlietiņu vai kādu saldu kārumu.
Draudzības likumi
Šajā dienā katrs valodoja par draugiem, draudzību, šī vārda jēgu un būtību. Tā vecākās logopēdiskās grupas audzēkņi skolotājas Lailas Goldbergas vadībā bija sagatavojuši desmit svarīgus un nozīmīgus draudzības likumus, kuri mudināja
būt laipnam; nelielīties un neapsaukāties; palīdzēt draugam ja viņš ar kaut ko netiek galā; spēlēties, bet rotaļlietas pēc tam sakārtot visiem kopā; neatstāt draugu vienu un bēdīgu; samīļot noskumušo; piedot, ja gluži netīšām sanācis strīds; nesūdzēties par sīkumiem; būt pacietīgam un sargāt savu sirsniņu no ļaunuma. Visi desmit svarīgie draudzības likuma punkti bija uzrakstīta uz draudzības simbola – košas papīra sirsniņas. Bērni ar tiem iepazīstināja savus draugus citās grupās, un draugi solījās tos ievērot, katrs ciešo apņemšanos apliecinot ar sava vārda sākumburtiņu.
Draudziņu dienā, kā jau svētku reizē pienākas, pašus mazākos priecēja jautra disenīte. Iejusties deju ritmos, būt jautriem un atraisītiem visus mudināja pazīstamie pasaku tēli Lācēns un Zaķēns. «Zīļuka» metodiskā darba organizētāja Solvita Vinberga-Bambe atzina, ka šī diena bērnudārza apmeklētājiem tiešām pagāja jautrā un draudzīgā noskaņojumā.
Čuk, čuk, vilcieniņš
Dziesmots un mūzikas pieskandināts «Zīļukā» pagāja vakardienas rīts jeb pagājušās nedēļas Draudzības dienas turpinājums. Uz diskotēku sporta zālē pulcējās bērnudārza vidējo, vecāko un sagatavošanas grupiņu audzēkņi. Tiesa, šī diskotēka visnotaļ bija īpaša – ar mūziķa Ērika Baloža līdzdalību. Turklāt diskotēkā maliņā stāvētāju nebija jeb vienkārši nevarēja būt (izņemot skolotājas un auklītes). Vienvārdsakot, diskotēka bija lieliska un saistoša, jo tajā katrs dalībnieks ne tikai dejoja, bet arī dziedāja un vingroja (tālab par tās norises vietu tika izraudzīta sporta zāle ar mīksto grīdas segumu).
Pasākuma gaitā bērni, viens aiz otra sastājušies, izveidoja vilcieniņu, kurš devās muzikālā izbraukumā un pabija gan pazīstamās, gan tālās un mazāk pazīstamās vietās. Piemēram, Džungļu zemē, kur, mākslinieka mudināti, mazie ceļotāji sasveicinājās ar džungļu iemītniekiem, pamājot te dižciltīgam tīģerim, te milzīgam zilonim, te draiskajiem pērtiķēniem un cēlajai žirafei. Nonākuši kovboju zemē, bērni iztēlojās sevi auļojoša zirga mugurā traucoties plašajās prērijās, kā arī meklēja iespēju sadraudzēties ar indiāņiem. Kādās tik zemēs viņi nepabija, ko gan nesastapa un kādus sapņus neizsapņoja! Čuk, čuk, vilcieniņš… trauktin traucās tālāk un tālāk… Stunda aizsteidzās kā viens mirklis, un pienāca arī vilciena gala stacija, lai kā arī daudzi ceļojuma dalībnieki to nemaz nevēlējās…
Tik atraktīvs, interesants un izziņas bagāts muzikāls notikums bērnudārzā «Zīļuks» noslēdza Draudzības dienas p
