20. jūnijā notika Engures pagasta padomes sēde, kurā izskatīja 19 darba kārtības jautājumus. Sēdē nepiedalījās deputāti Jānis Pūce un Oskars Kambala.
Pārņems čiekuru kalti
Deputāti izskatīja Zemkopības ministrijas iesniegumu, kurā lūgts ar līgumu pārņemt nekustamo īpašumu – ēku «Čiekurkalte Bērzi» un zemi 0,33 ha pašvaldības īpašumā. Pašvaldības vadītājs Andris Kalnozols skaidroja, ka perspektīvā šajā ēkā, kas varētu būt diezgan unikāla, jo reāli Latvijā bijušas tikai divas šādas kaltes, varētu izveidot muzeju. Ja ēku nepārņems, to nodos kopējai privatizācijai un tad pagastam būs zudusi. Deputāts Rihards Locis stāstīja, ka iekārtas ir saglabājušās, daudzi tajā čiekurus tur vēl nesenā pagātnē kaltējuši.
A. Kalnozols informēja, ka par kaltes izmantošanu interesējušies sabiedriskās organizācijas pārstāvji – mednieki, kas varētu šajā vietā uzlikt vagoniņu, lai varētu organizēt medības, par to sakārtojot apkārtni, taču negūstot nekādu citu labumu: "Ēka būtu pieskatīta, tajā varētu glabāties medību trofejas. Taču tam nav jābūt sabiedriskās organizācijas īpašumam, bet gan jāpieder pašvaldībai, lai saglabātos kalte un būtu muzejs. Tajā vajadzētu strādāt ar mežu saistītam cilvēkam, kas varētu ekskursantiem pastāstīt par pagastu (tieši mūsu pagastā ir lielākās meža platības rajonā), šo ēku un darbībām, kas šeit veiktas. Protams, šī ēka prasīs izdevumus – ievilkt, elektrību, ūdeni, bet nekas bez izdevumiem nenotiek." Deputāti nolēma pārņemt pašvaldības īpašumā čiekuru kalti un segt izdevumus, kas saistīti ar pārņemšanu, kā norādīja A. Kalnozols, tie varētu būt aptuveni Ls 100.
Sociālie pabalsti
Deputāti apstiprināja sociālo jautājumu komitejas sēdē izskatītos iedzīvotāju iesniegumus un piešķīra: Ls 80 – kurināmā iegādei, pārtikas paku, Ls 12 medikamentu iegādei, GMI nodrošināšanai uz trim mēnešiem, Ls 47,20 – rehabilitācijai Raudas pansionātā diviem cilvēkiem. Nolēma segt izdevumus Ls 507, 91 par vasaras nometni 13 pagasta bērniem, kā arī piešķirt līdzekļus Ls 685 skolēnu prēmēšanai, kas ar panākumiem piedalījušies rajona, novada un valsts mēroga pasākumos. Tiks segta maksa par psihologa pakalpojumiem Ls 30.
Pagarina līgumu – ar nosacījumiem
Deputāti izskatīja jautājumu par zemes nomas līguma (par zemes gabala «Tamzes» daļu 0,05 ha Ķesterciemā) pagarināšanu ar Andri Vildi. A. Kalnozols skaidroja, ka ēkas īpašnieks prasījis pagarinājumu uz desmit gadiem, taču priekšlikums ir pagarināt uz pieciem: "Skats šajā vietā ir bēdīgs, kiosks brūk kopā, apkārtne nesakopta, šāda situācija vairs nevar turpināties." Deputāti pēc diskusijām nosprieda, ka zemes nomas līgumu slēgs uz pieciem gadiem, taču ar piebildi, ka teritorija jāsakopj."
Piemaksās par darbu
Saņemts iesniegums no pirmsskolas izglītības iestādes «Spārīte», kas prasa piešķirt papildus finansējumu štata vietai lietvedim-arhīva pārzinim. Pašvaldības vadītājs skaidroja, – konsultējoties ar speciālistiem, noskaidrots, ka nebūtu lietderīgi izmainīt štatu sarakstu, bet par šo darbu piemaksāt Ls 70, sākot no 1. maija. Šī nauda tiks iekļauta pašvaldības budžetā.
Kā piemaksu.
Atbalstīs diabēta biedrību
Piešķir Ls 249 Tukuma reģionālās diabēta biedrības projektam «Pacients pacientam». Biedrības pārstāvji piedalīsies pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, nauda netiek paredzēta konkrētai personai, bet gan ieskaitīta biedrības kontā.
Piešķir naudu skeitparka atklāšanai
Jūnija vidū paredzēta skeitparka atklāšana, tāpēc atklāšanas pasākumiem Jolanta Kraukle prasīja finansējumu, lai varētu apmakl=sāt gan skeitru paraugdeminsterējumus, balvas sacensīvu dalībniekiem. Deputāti nolēma, ka lēmums sājā jautājumā nav nepieciesāms, Parsīto summu no ls 100 līdz ls 150 tiks paredzēta, vien jāiesniedz izdevumus attusnojo"si dokumenti.
Nodod sabiedriskajai apspriešanai
Deputāti nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai detālplānojumus zemesgabaliem «Imanti» un «Barkāni» Apšuciemā. Šajā vietā tiek noteiktas divu īpašumu robežas, lai izmantotu teritoriju, kurā atļauta būvniecība. Sabiedriski varēs apspriest detālplānojumu «Kalnrozēm», «Jaunsmiltiņiem», «Atvasarām», «Lāčsētām» Apšuciemā». R. Locis stāstīja, ka tā ir kādreizējā Apšuciema kempinga teritorija, kurai ilgu laiku dokumenti netika pieņemti, kamēr netika sakopta teritorija: "Tagad tas ir izdarīts, un dokumenti pieņemti. Cik zināms, šajā vietā būs atpūtas komplekss ceļa malā (viesnīca, veikals), bet tālākajā daļā – individuālā apbūve. Uz A. Kalnozola jautājumu, vai, izstrādājot šo detālplānojumu, ticis risināts jautājums par elektrības kabeļa ierīkošanu G. Graudiņam, R. Locis skaidroja sabiedriskās apspriešanas laikā iespējams izteikt savus ierosinājums un priekšlikumus: "Un pagastam ir tiesības neapstiprināt detālplānojumu, kamēr nav apmierinātas tās prasības, ko izvirza zemes gabala īpašnieks vai viņa kaimiņi. Mums, pašvaldībai, ir visi instrumenti, lai iedarbotos uz detālplānojuma izstrādātājiem un īpašniekiem, lai atrastu šo risinājumu. Ir tikai jādara."
Apspriešanai tika nodots detālplānojums zemes gabala «Eiķeni» Klapkalnciemā.
Izstrādās detālplānojumus
Tika atbalstīta detālplānojuma projekta izstrāde: zemesgabalam «Krieviņi» Klapkalnciemā. R. Locis stāstīja, ka tas ir meža zemes gabals blakus «Ronīšiem», kam plānojuma izstrādē pērn tika uzsākta, taču process netika turpināts, jo nebija piekļuves. Šogad plānojuma izstrādi īpašnieki vēlas sākt no jauna, risinot jautājumu par piekļūšanu īpašumam, ja vajadzēs, ar tiesas starpniecību. Tā kā iepriekš pieņemtais lēmums par detālplānojuma izstrādi ir novecojis, tas jāanulē un darbs jāsāk no jauna.
Detālplānojuma projektu sāks izstrādāt zemes gabalam «Irši» Bērzciemā – tas atrodas kāpu aizsargjoslā, kur ir vēsturiskā apbūve.
Detālplānojuma projektu izstrādās arī zemesgabaliem «Vidussiliņi», «Noriņas», «Lapegles» Klapkalnciemā – tiem atrodas pie pašas pagasta robežas netālu no Ķemeru Nacionālā parka, kā arī «Māllēpēm», «Salnājiem», «Silarājiem», «Bukiem» Ķesterciemā – visas šīs zemes ir mežs, līdz ar to vajadzīga zemes transformācija, taču reāli dabā, kā atzina R. Locis, no meža tur nav ne vēsts.
Piešķir zvejas limitu
Piešķīra zvejas limitu (vienu zivju tīklu) tukumniekam A. Krūmam pašpatēriņa zvejai Rīgas jūras līča piekrastē Engures pagastā. A. Kalnozols skaidroja, – ja vietējie iedzīvotāji visus limitus neizmanto un ja ir iesniegumi no citu pašvaldību iedzīvotājiem, šādus zvejas limitus atvēl. Arī sājā gadījumā tas ir iespējams.
Saņemts SIA «Albatross» iesniegums
Lai arī šis jautājums darba kārtībā netika iekļauts, A. Kalnozols to lūdza izskatīt kā informāciju un deputātiem lemt, ko darīt ar SIA «Albatross». Uzņēmums savā iesniegumā norādījis, ka tam piederošajās ēkās vasarā atpūšas bērni un jaunieši, tāpēc pašvaldībai jāiesaistās labiekārtošanas darbos. Iesniegumā minēti četri priekšlikumi. Pirmkārt, uzņēmuma darbinieki spiesti kopt kāpu zonu, ko piemēslo atpūtnieki, tāpēc būtu noslēdzams trīspusējs līgums, starp uzņēmumu, Engures pagastu un Zemkopības ministriju par piederošās teritorijas apsaimniekošanu. Uzņēmums arī vēlas, lai pludmalē tiktu novietoti soliņi, pārģērbšanās kabīnes, tualetes utt. A. Kalnozols atzina, – ja uzņēmums vēlas slēgt līgumu ar ministriju, tas ir viņu ziņā, bet nav jādara pašvaldībai. Kas attiecas uz pludmali, esot problēmas, jo pēc noteiktumiem šai peldvietai jābūt labiekārtotai. N. Tohva skaidroja, ka vieta tiks apsekota, izstrādās skiču projektu un pamazām šo problēmu risinās. Otrkārt, lūgts slēgt ceļa daļu, uzlikt zīmes «Iebraukt aizliegts», tāpat lūgts izveidot stāvvietu, kur varētu nolikt automašīnas, lai nodrošinātu atpūtnieku un bērnu drošību. Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka ceļš būvēts ar privātās partnerības līdzdalību, tāpēc to slēgt nevar. N. Tohva ieteica uzlikt šajā vietā zīmi «Dzīvojamā zona», jo nav jēgas likt zīmes «Braukt aizliegts» vai «Iebraukt aizliegts», ja iedzīvotāji, kas tur dzīvo, brauks. Par stāvvietu lai domājot SIA «Albatross», kam viens stāvlaukums aizaudzis ar zāli. Treškārt, pārcelt alkohola pārdošanas vietu uz nomaļāku vietu. A. Kalnozols skaidroja, ka to risināt tik vienkārši nav iespējams, jo tas ir privātīpašums, turklāt šo tirdzniecības vietu attiecas nosacījumi par alkohola tirdzniecību. Ceturtkārt, nepieciešama finansiāla līdzdalība ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā. A. Kalnozols atzina, ka arī iedzīvotājus skar šis problēmas, taču tās jārisina SIA «Albatross».
