3. decembra laikrakstā rakstījām par to, ka firma «Dārza guru» ar ieganstu – noskaidrot, vai zem Kaives dižozola neslēpjas zelta mucas – patiesībā paveica labu darbu – izpētīja stumbra šķērsgriezumu, lai noskaidrotu Baltijas dižākā ozola veselības stāvoklī.
2. decembrī gandrīz dienas garumā speciālisti ar dendrotomogrāfijas metodi soli pa solim ieguva šķērsgriezuma attēlu, un nu esam saņēmuši firmas pārstāvja Arņa Spurdziņa atbildi:
– Koka stumbra izpēte ar dendrotomogrāfu 1,3 m augstumā uzrādīja plašus stumbra bojājumus ar progresējošas trupes pazīmēm. Bojājuma lielums pieaug virzienā uz augšu un pārsniedz statiski pieļaujamo līmeni.
Ieteikums: koka atrašanās vieta prasa vislielāko drošību, kas šajā gadījumā vairs netiek nodrošināta. Ņemot vērā iepriekš minēto, koks ir uzskatāms par bīstamu cilvēkiem un apkārtējai infrastruktūrai, un zemes īpašniekam ir jāuzņemas atbildība par koka veselības stāvokļa izmaiņām tuvāko gadu laikā.
Koka kopšanas darbus ieteicams veikt profesionālam kokkopim – arboristam, kurš spēj operatīvi izvērtēt situāciju un laikus veikt nepieciešamos pasākumus.
Skaidrojums attēlam:
Melni un tumši brūnu krāsoti laukumi iezīmē stipru jeb veselu koksni.
Violeti un zili krāsotie laukumi iezīmē puvi, bojāšanos vai dobumu.
Zaļi krāsotie laukumi iezīmē nedz pilnībā veselu, nedz sapuvušu koksni – potenciāli bojātu koksni.
Sazinājāmies arī ar Sēmes un Zentenes pagasta pārvaldes vadītāju Silviju Rabkēviču, kas paskaidroja, ka Senču ozols atrodas uz privātas zemes. Bet, tā kā par ozolu rūpes ir uzņēmusies pašvaldība, S. Rabkēviča sazināšoties ar firmu «Dārza guru», lai konsultētos par iespējamo rīcību Baltijas vecākā ozola saglabāšanā.
Rabkevičas pirmā reakcija, ka Senču ozols atrodas uz privātas zemes…, ir tipiska varas attieksme pret saviem pienākumiem. Ja ne šīs firmas pašas interese par Baltijā lielākā ozola stāvokli, tas te sapūtu, kā pūst cilvēku cieņa pret savu valsti! Skriešus strādāt Rabkeviča un pārējie deputāti, priekšsēži…
Diez vai Rabkēviča ir vainīga, ka ozols atrodas uz privātas zemes. Un privātīpašums mūsu valstī, kā zināms, ir svēts. Ar kādām gan tiesībām pašvaldība bez īpašnieka piekrišanas (lūguma, aicinājuma, vienošanās) mestos glābt to, kas atrodas ne uz pašvaldības zemes? Tādēļ konsultēšanās un vēlēšanās noskaidrot, kā varētu palīdzēt, pagaidām ir vienīgais, ko pašvaldība varētu darīt
Cilvēki dzīvo privātās mājās, privātos dzīvokļos, brauc ar privātām mašīnām, apstrādā privātu zemi, strādā privātos uzņēmumos utt – kāpēc gan pašvaldībai (valstij) par viņiem vispār būtu jādomā, lai tikai maksā nodokļus un viss štokos!
Nu, tik feini jau, protams, nav. Par katru nodokļos samaksāto santīmu cilvēkam ir tiesības kaut ko prasīt pretī. Sakārtotas ielas, komunikācijas, izgreznotu Jaungada egli, brīnišķīgus kultūras pasākumus, skolas, bērnudārzus un iestādes brīvā laika pavadīšanai, likumos atļautu atbalstu uzņēmējdarbībai un privātai iniciatīvai, sociālos pabalstus. Un šis atbalsts un pabalsts ir jāpaprasa (jāraksta iesniegums, jāpalūdz mutiski). Rabkēviča taču forša, atsaucīga meitene; tiklīdz zinās, ka jāpalīdz, metīsies talkā. Vai tad tā nav?
buy viagra viagra buy online uk – purchase genuine viagra