Naktī no pirmdienas uz otrdienu augšas atvēra sniega maisu vaļā. Ne pa jokam. Teju dabas katastrofa atkal mājās.
Pa dienu saulīte sniedziņu pakausēja. Pievakarē kļuva ķepīgs. Akurāt vien pikoties un sniega ļaudis celt. Lauku ielas 8. mājas sētā, iepretī veikalam «Randa», Dzlezkalēju ģimene, sētas ļaudīm piepalīdzot, vēla sniega ruļļus un uzslēja sniegavīru. Iesākumā – sīci cilvēka augumā. Tad ievēroja, ka kaimiņu pagalmā – Jāņa ielā 2 – jauni ļaudis – Jānis un Raivo – savā sētā arī ceļ sniega vīru. Pamatīgu – būdīgu, turklāt sniedzim rokā liek Valsts karodziņu. Dzelzkalēji to nu nevarēja pieļaut, ka kaimiņmājā kas dižāks top. Saveda sniega ruļļus un savējo stutēja vēl lielāku, augstāku, lai sētai pāri var redzēt, kas pilsētā notiek. Dzelzkalēji savam sniega vecim rokās deva lāpstu un slotu. Nu abi sniegavīri – makani. Patriotiskais – ar karodziņu, bet darbīgais lūko, kā iziet laukā pa vārtiņiem. Ies pilsētu talkā sakārtot. Stāvēs, neizkusīs, līdz viss cits sniegs nokusīs, lai ļaudis neredz drazas, kas zemsegā, un pavasarī atkal nav jātalko.
