Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis

Diskusijai par atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumos jābūt caurspīdīgai

Diskusijai par atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumos jābūt caurspīdīgai − konkurētspējīgs atalgojums nav pašmērķis, bet līdzeklis tam, lai piesaistītu viskompetentākos vadītājus valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai. Turklāt valsts kapitālsabiedrību vadība jāizvēlas atklātā konkursā, uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Diskusijai par atalgojumu valsts un pašvaldību uzņēmumos jābūt caurspīdīgai − konkurētspējīgs atalgojums nav pašmērķis, bet līdzeklis tam, lai piesaistītu viskompetentākos vadītājus valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai. Turklāt valsts kapitālsabiedrību vadība jāizvēlas atklātā konkursā, uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Saeima ceturtdien, 10. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kas paredz atlīdzības noteikšanai valsts uzņēmumu vadībai piemērojamo maksimālo koeficientu paaugstināt no seši uz desmit. Tas palīdzēs nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu valsts uzņēmumu valdes locekļiem, norāda likumprojekta autori.

„Situācija, kad valsts kapitālsabiedrību valdēs joprojām pārāk bieži nonāk cilvēki ar nepietiekamu profesionālu pieredzi, lielāks atalgojums nenodrošinās efektīvāku uzņēmumu pārvaldību. Piemēram, «Latvenergo» vadītāja atalgojums ir aptuveni trīs reizes zemāks nekā Igaunijas elektroenerģijas uzņēmuma Esti Energia vadītāja atalgojums. Vienlaikus, salīdzinot atalgojumus vairākās valsts kapitālsabiedrībās, redzam ļoti lielas atšķirības. «Latvenergo» vadītāja atalgojums ir nedaudz zemāks nekā trīs tūkstoši latu mēnesī. Tajā pašā laikā, piemēram, aviokompānijas «Air Baltic» tas ir gandrīz 20 tūkstoši latu mēnesī, Rīgas Brīvostas vadītāja atalgojums ― aptuveni 10 tūkstoši latu mēnesī,” uz problēmu norāda V. Dombrovskis.

Likumprojekts paredz, ka kapitālsabiedrības valdes locekļu atlīdzības noteikšanā valstī strādājošo vidējās darba samaksas apmēram piemērojamais koeficients nedrīkstēs būt lielāks par 10. Līdz ar to šogad īpaši lielās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus līdzšinējo 2784 latu vietā.

Kā norāda likumprojekta autori, valsts uzņēmumu valdes locekļu atlīdzība 2009. gadā tika samazināta par 52 procentiem. Tādējādi, lai motivētu profesionālākos valdes locekļus turpināt darbu kapitālsabiedrībā un novērstu iespēju, ka uzņēmuma vadītājs saņem mazāku atalgojumu nekā darbinieki, nepieciešams pārskatīt likumā noteiktos atalgojuma apmēra ierobežojumus.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *