Šodien, 9. decembrī, septiņu Dienvidamerikas valstu prezidenti pulcējas Buenosairesā, lai dibinātu Dienvidu Banku – reģionālo alternatīvu kredītinstitūcijām, kuras finansē globālo attīstību, proti, Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules bankai (PB).
Dienvidu Bankas dibināšanas iniciators ir pretrunīgi vērtētais Venecuēlas prezidents Ugo Čavess. Banka darbību sāks 2008. gadā, tās sākotnējais kapitāls būs septiņi miljardi dolāru. Detaļas par naudas avotu gan pagaidām nav zināmas.
Bankas galvenā mītne atradīsies Karakasā (Venecuēla) ar filiālēm Buenosairesā (Argentīna) un Lapasā (Bolīvija).
Banka attīstības un integrācijas projektus finansēs, sniedzot aizdevumus ar zemām procentu likmēm. Galveno uzmanību tā veltīs abiem Amerikas kontinentiem un neplāno piešķirt aizdevumus ārpus reģiona (vismaz sākumā ne).
Ar naftu bagātā Venecuēla, kas jau finansē daudzus projektus visā reģionā, acīmredzot dos svarīgu ieguldījumu bankas budžetā. Dalībvalstīm katrai būs viena balss bankas valdē neatkarīgi no valsts lieluma.
Pēc Otrā pasaules kara Bretonvudas konferencē nodibinātās starptautiskās monetārās institūcijas ir ļoti nepopulāras Dienvidamerikā; tās vaino ierobežojošas ekonomiskās politikas uzspiešanā, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju labklājību.
Kreisais nacionālists U. Čavess apsūdzējis PB un SVF "izspiešanā" un nodēvējis tās par "imperiālisma instrumentiem".
Taču mērenāko valstu, piemēram, Argentīnas un Brazīlijas, valdības arī ar aizdomām raugās uz abu daudzpusējo organizāciju galveno mītni Vašingtonā. Abas valstis 2005. gadā izmantoja savu centrālo banku ārvalstu valūtas rezerves, lai nomaksātu parādus SVF.
Pagriežot muguru SVF un PB, Dienvidu Bankas dibinātāju mērķis ir veicināt reģiona ekonomisko augšupeju un tirdzniecību, finansējot attīstības projektus ar pašiem savu naudu. Viņi sagaida, ka Dienvidu Banka uzņemsies "centrālo lomu jaunā reģionālā finanšu arhitektūrā".
Argentīnas amatpersonas 4. decembrī paziņoja, ka sanāksmē līdz ar Argentīnas prezidentu Nestoru Kirhneru piedalīsies arī prezidenti Luišs Inasio Lula da Silva no Brazīlijas, Tabare Vaskess no Urugvajas, Ugo Čavess no Venecuēlas, Rafaels Korrea no Ekvadoras, Nikanors Duarte Frutoss no Paragvajas un Evo Moraless no Bolīvijas.
9. decembris ir N. Kirhnera pēdējā diena prezidenta krēslā, pirms viņš atkāpsies, lai amatā stātos viņa pēctece, sieva un jaunievēlētā prezidente Kristīna Fernandesa Kirhnere. Sagaidāms, ka prezidenti paliks uz rīt, 10. decembrī, paredzēto inaugurācijas ceremoniju.
Par Dienvidu Bankas dibināšanas principiem iesaistīto valstu finanšu ministri vienojās novembra sākumā Riodežaneiro. Kolumbijas prezidents Alvaro Uribe izteica vēlēšanos pievienoties bankai oktobrī, kaut arī kopš tā laika viņam radušās domstarpības ar Čavesu.
Brazīlijas finanšu ministrs Gido Mantega norāda, ka banka būs nopietna institūcija un nefinansēs bezatbildīgu valstu "finanšu avantūras". Tā vietā tā dos labumu reģionam, viņš teica.
Jauno institūciju bija paredzēts atklāt 3. novembrī Karakasā, taču atklāšana tika atlikta vispirms uz 5. decembri un tad uz 9. decembri.
Čavess, kurš kopš kļūšanas par Venecuēlas prezidentu 1999. gadā cieta pirmo sakāvi, kad vēlētāji 2. decembrī noraidīja viņa pieprasīto konstitucionālo referendumu, centīsies rast mierinājumu savas iniciatīvas īstenošanā. Venecuēlas lielās naftas bagātības dod viņam labu iespēju būt attīstības projektu centrā visā Dienvidamerikā, un viņš jau iepriekš izmantojis šo platformu kā reģionālās varas atslēgu pat bez Dienvidu Bankas.