No 23. līdz 29. martam Tukuma pilsētas mūsdienu deju studijas «Demo» dalībnieki piedalījās starptautiskajā konkursā «Preobražeņije» Sanktpēterburgā un atgriezās mājās ar uzvarētāja lauriem.
Nerealitātes sajūta – no sākuma līdz beigām
Kā stāstīja studijas vadītāja Liene Bēniņa, konkursā piedalījies ļoti daudz kolektīvu no Krievijas, arī no Polijas, bet no Baltijas valstīm «Demo» bijis vienīgais dalībnieks: "Par šo konkursu uzzināju pagājušajā vasarā, kad Sanktpēterburgā desmit dienas mācījos kursos. Pēc tam saņēmu uzaicinājumu kopā ar savu grupu tajā piedalīties. Nolēmām piedalīties. Uz Sanktpēterburgu brauca 34 mūsu kolektīva dalībnieki no pamatsastāva un vidējās grupas. Konkurss notika patiešām skaistā un greznā viesnīcā «Maskava», un var teikt, ka no pirmā mirkļa līdz pat pēdējam, kad man rokās jau bija kausi, nepameta nerealitātes sajūta. Sākumā, kad aizbraucām, likās – kaut kāds jūklis, trakums, daudz cilvēku… Lai gan zinājām, ka konkurss ir nopietns, pat prātā nenāca, ka viss būs tik augstā līmenī. To sapratām vēlāk, kad sākām aptvert, cik daudz cilvēku tajā piedalās un ka konkursā pārstāvētas visdažādākās mākslas nozares, kopskaitā 12 kategorijās, tostarp arī dejā. Katra kategorija dalījās sīkāk: tautiskā, klasiskā, estrādes, sporta, šova un mūsu žanrs – mūsdienu deja, kura balstās uz modernā baleta bāzes. «Demo» piedalījās ar četrām dejām: vidējie dejotāji rādīja «Vijoles dvēsele» un «Veļas mazgātāju dumpis», bet lielie – «Krāsotājas vai – darbu paveiksim laikā» un «No saules lēkta līdz rītausmai». Mūsdienu dejas grupā pavisam piedalījās 48 grupas, no kurām tālāk izvirzīja piecus kolektīvus. Mēs pat necerējām, ka varētu iekļūt labāko vidū, bet mūsu «Krāsotājas» tika.
Vērtē publiski un bargi
Viens no lielākajiem pārdzīvojumiem konkursa laikā bijis konference kopā ar žūriju: "Uz skatuves sēž žūrija, mēs – kolektīvu vadītāji, skaistās ložās un klausāmies, ko par mums saka. Žūrija labākajiem piedāvā iespēju mācīties tālāk, paslavē un kritizē, jāteic, tā bija pat ļoti liela kritika. To, ko varētu teikt par mums, iekšēji zināju, jo, redzot krievu kolektīvu prasmes, man bija skaidrs, ka visās jomās līdzi netiekam. Viņu modernās dejas pamatu pamats ir klasiskais balets, tāpēc viņu sniegums bija, ja tā var teikt, pilnīgi cita pilotāža. Es tādus baleta pamatus iemācīt nevaru, varu tikai sava kolektīva dalībniekus tajā virzienā ievirzīt. Tāpēc arī mums teica – tehnika vāja. Jā, tas, protams, nosāpēja… Tāpat kā mudinājums uz skatuves salikt vienāda auguma meitenes… Tad gan iebildu, ka reizēm apaļīga meitene kādu kustību var iztaisīt trīs reizes labāk nekā tā, kura ir tievāka un smalkāka… Bet viņi var atļauties izvēlēties perfekto, piemēram, no vienas skolas dejotājiem šādā grupā iekļaut labākos."
Tomēr laureātos
"Lai arī bijām izlozējuši nākamo kārtas numuru aiz baletskolas, mums tomēr viss beidzās laimīgi – pamatsastāva dejotājas (vecuma grupā no 16 līdz 20 gadiem) ieguva pirmo pakāpi un kausu, bet vidējais sastāvs (no 12 līdz 15 gadiem) – otro pakāpi un kausu. Es saņēmu medaļu par oriģinālāko horeogrāfiju. Protams, bija prieks, kad žūrija teica, ka «Demo» bijis kolektīvs ar savu seju un ka mēs spējuši pasniegt deju tā, ka tā atšķiras no citiem. Viņiem pašiem šķiet, ko viņu grupas dejo līdzīgi – nu uz tā fona laikam tiešām atšķīrāmies. Bet meitenes tiešam uzstājās ļoti labi! Patiesībā tikai trīs reizes esmu redzējusi viņas tā – vienā elpā un tik ļoti labi dejojām: tagad Sanktpēterburgā, iepriekš – Latvijas šova deju čempionātā un Dziesmu svētku priekšatlases skatē."
Konkurss ir milzīga iespēja
Liene atzīst, ka uzteicams ir pats konkursa mērķis – dot iespēju talantīgiem jauniešiem mācīties bez maksas tālāk un ar dažiem jau konkursa laikā tika parakstīts līgums. "Un notika tas tā: ja žūrija, kurā ir augstskolu mācību spēki un savas nozares profesionāļi, saskata kādā dalībniekā talantu un piedāvā mācīties bez maksas, piemēram, pieciem kādas breika grupas dalībniekiem piedāvāja mācīties fizkultūras institūtā. Arī man piedāvāja apmeklēt trīs mēnešu kursus bez maksas. Ja nebūtu pamatdarba, piekristu, bet savā situācijā to nevaru atļauties. Taču šovasar atkal piedalīšos desmit dienu kursos, jo arī tā ir lieliska iespēja papildināt zināšanas. Domāju, arī bērniem konkurss bija laba skola – redzēt, kā strādā citi, un mācīties."
Paldies vecākiem
Kolektīva vadītāja stāstīja, ka brauciena laikā izdevies apskatīt pilsētu: "Lai arī tas nebija pateicīgākais laiks, jo Pēterkofa būs atvērta no 1. maija un arī tiltus vēl nepaceļ, taču redzējām daudz skaistu vietu. Jāteic, ekskursiju plānošanā daudz palīdzēja Inese Cīrule, kura savulaik mūs mudināja sadarboties ar Tukuma sadraudzības pilsētu Krasnogorsku. Arī šoreiz viņa kārtoja tās formalitātes, kuras mums bija jārisina saistībā ar imigrācijas departamentu. Krievijā birokrātija ir liela, un nerēķināties ar to nevar.
Saku arī lielu paldies vecākiem, kuri izdarīja visu, lai bērni varētu braukt. Labi saprotu, ko tas daudziem prasīja tīri finansiāli. Tāpēc uzreiz izvēlējāmies lētāko dzīvošanu hostelī, lētu autobusu. Tomēr visi kopā secinājām, ka šādi braucieni ir tā vērti, lai sasparotos, redzētu un mācītos. Kā arī, lai iestudētu jaunas dejas un tās rādītu citiem."
L. Bēniņa pastāstīja, ka studijā patlaban darbojas 115 dalībnieku, kuri gatavojas dažādiem reitinga pasākumiem. Šodien dejotāji piedalīsies starptautiskās mūsdienu deju sacensībās «Liepājas kauss 2010», bet 25. aprīlī – Latvijas deju čempionātā.
