Pērnā gada pavasarī valsts subsidētās programmas ietvaros tika uzsākts projekts «Lauku saimnieku aizvietotāji».
Ir 10 apmācīti aizvietotāji
Lauksaimniecības konsultāciju centrs (LKC) noorganizēja potenciālo aizvietotāju apmācības. Janvārī šis mācību grupas dalībnieki kārtoja gala pārbaudījumu teorētisko mācību jomā, bet februārī izgāja prakses piensaimniecībās. 28. februāris bija gala eksāmena diena. No 16 potenciālajiem aizvietotājiem, kuri kārtoja mutisko eksāmenu, 10 saņēma sertifikātu par sekmīgi nokārtotu teorētiski praktisko mācību kursu un gatavību iesaistīties darbā.
Pilotprojektā piedalâs pieci rajoni – Liepājas, Tukuma, Valmieras, Madonas un Preiïu rajons. Subsīdiju nolikumā ir noteikts, ka valsts atbalsts pienākas tikai tām saimniecībām, kuras atrodas pilotprojekta rajonos. Pilotprojekta rajona statusu ieguva tie, kur paši zemnieki visaktīvāk piedalījās aptaujas anketu aizpildīšanā, tādējādi uzsverot, ka aizvietotāju sistēma ir nepieciešama arī pie mums.
Kam pienākas aizvietotājs?
Uz aizvietotāja pakalpojuma izmantošanu var pretendēt tās piena lopkopības saimniecības, kuras atbilst šādiem nosacījumiem: ganāmpulka lielums ir no 5 līdz 50 govīm vai ir 50 jaunlopi; tiek nodrošināta minimālā slaukšanas tehnoloģija, kā arī saimniecība var nodrošināt higiēnas prasībām atbilstošas telpas aizvietotājiem (jābūt tualetei un dušai).
Par aizvietotāja pakalpojuma sniegšanu valsts atbalsts ir 60% apmērā no noteiktās darba samaksas (vienas stundas izcenojums ir trīs lati). Atlikušie 40% darba samaksai par aizvietotāja pakalpojuma izmantošanu ir jāsedz saimniecībai.
Šo atbalstu var saņemt, ja izmanto aizvietotāju saimnieka prombūtnes laikā: ja saimniekam nepieciešama ārstēšanās līdz 14 dienām jeb 112 stundām; ja viņam nepieciešama ar ārsta norīkojumu apstiprināta rehabilitācija – līdz 14 dienām jeb 112 stundām; ja ir grūtniecība vai bērna kopšanas atvaļinājums – 14 dienas pirms dzemdībām un 14 dienas pēc dzemdībām jeb 112 stundas pirms dzemdībām un 112 stundas pēc dzemdībām; ja radušies īpaši apstākļi – pirmās pakāpes radinieku kāzas vai bēres – līdz 3 dienām jeb 24 stundām; saimnieka vai saimnieces nāves gadījumā – līdz 14 dienām jeb 112 stundām.
Uz aizvietotāja pakalpojumu var pretendēt jebkura piensaimniecība (izņemot saimniecības, kurās govis slauc ar rokām), kas ir gatava par aizvietotāja darbu samaksāt pilnu summu (stundas likme – trīs lati) plus 15% par sistēmas uzturēšanu un koordinēšanu. Jāuzsver arī, ka rēķinos uzrādītās darba samaksas summas tiek apliktas ar PVN.
Aizvietotāju prasmes un atbildība
Te gan būtu vietā piebilst, ka desmit sertificēto un sistēmā iesaistīto aizvietotāju prasmes un spējas nav universālas. Aizvietotāju vidū ir tikai pāris cilvēku, kam ir iespējas ar savu autotransportu nokļūt darba vietā, bet prasmes traktortehnikas vadīšanā ir tikai vienai personai. Toties daži no viņiem ir gatavi doties uz darbu jebkurā Latvijas vietā, protams, ja saimnieks var nodrošināt atbilstošu mītnes vietu. Aizvietotājas ir gatavas veikt dažādus darbus: govju slaukšanu, telpu un aparatūras sakopšanu, govju ēdināšanu, mēslu tīrīšanu un izvākšanu, teļu un jaunlopu aprūpi. Praktiski tie ir visi dzīvnieku aprūpes darbi, kādi tiek veikti jebkurā piensaimniecībā, izņemot tos, kuri veicami ar traktortehniku. Aizvietotāji ir apguvuši prasmes pirmās veterinārās palīdzības sniegšanā, ieguvuši zināšanas par ganāmpulka atražošanu un jaunlopu izaudzēšanas principiem. Aizvietotāji praktizējušies Raimonda Lūša zemnieku saimniecībā «Melkaļi», Dainas Mežraupas zemnieku saimniecībā «Celmiņi» un Violai Lūsei piederošajā zemnieku saimniecībā «Brīvzemnieki» Jaunpils pagastā.
Domājot par priekšdienām, lauku saimnieku aizvietotājsistēmā tiek aicināti iesaistīties arī vīrieši, kam ir prasmes darbā ar traktortehniku un lopkopība nešķiet tā nozare, no kuras būtu jāturas pa gabalu. Ja darba ņēmēji būs atsaucīgi, Lauksaimniecības konsultāciju centrs gatavs vasaras nogalē atkal organizēt mācības jauniem lauku saimnieku aizvietotājiem.