Pasaulē veikti daudzi pētījumi par datora ietekmi uz cilvēku veselību. Īpaša uzmanība pievērsta tādām problēmām kā redzes traucējumi, atsevišķu balsta un kustību aparāta daļu pārslodze un dažādas psiholoģiskas problēmas. Pētījumu rezultāti liecina, ka pirmās sūdzības par veselības traucējumiem var parādīties jau dažus mēnešus pēc darba sākšanas, taču nopietnas slimības, tai skaitā arodslimības, parasti konstatē pēc pieciem un vairāk gadiem.
Vienkāršāk un daudz efektīvāk ir novērst problēmu rašanos nekā ārstēt jau attīstījušos veselības traucējumus un atjaunot cilvēka darbspējas. Ieteicams šo principu izmantot arī, strādājot pie datora – pareizs darba vietas iekārtojums un pareiza darba organizācija bieži vien atrisina jau ilgstošas veselības problēmas.
Lielākā problēma – "sausās acs" sindroms
Visbiežāk cilvēki, kas strādā pie datora, sūdzas par redzes diskomfortu. "Sausās acs" sindroms – asarošana, graušanas vai svešķermeņa sajūta acīs, pārejošas redzes asuma izmaiņas, acu nogurums vai apsārtums u. c. – ir izplatītākā ar acīm saistītā problēma. Viens no biežākajiem "sausās acs" sindroma skaidrojumiem ir relatīvi retā acu mirkšķināšana, sasprindzināti skatoties vienā punktā. Jebkura no šīm problēmām rodas tādēļ, ka mēs pastiprināti mēģinām saskatīt attēlu vai tekstu, kas redzams monitorā.
Kas vainīgs?
Jo sliktāka ir attēla kvalitāte, jo vairāk mums jāsasprindzina acis, jo ātrāk un izteiktāk rodas veselības problēmas. Tās ir:
* nekvalitatīvs attēls uz monitora ekrāna (netīrs, putekļains monitors vai tā filtrs, nepietiekoši vai pārmērīgi kontrastains attēls, pārāk mazs zīmju izmērs, sarežģīta burtu forma u. c.);
* nepareizi izvēlēts attālums no acīm līdz ekrānam, dokumentu turētājam un tastatūrai;
* nepiemērots apgaismojums (pārāk liels vai pārāk mazs);
* atspīdumi un apžilbinājumi (nepareizi novietots vai nenoregulēts ekrāns vai gaismas ķermenis utt.);
* nekoriģēta redze (nepārbaudīta redze vai nepareizi izvēlētas brilles);
* nepareiza darba laika organizācija (nepietiekoši atpūtas brīži, pārāk ilgs darba laiks);
* zems gaisa mitrums telpā;
* putekļaina telpa.
Pastiprināti mēģinot saskatīt attēlu vai tekstu, mēs neapzināti pieliecam galvu tuvāk ekrānam, paceļam plecus vai ieņemam kādu citu piespiedu pozu, kas var izraisīt sāpes, saspringuma, tirpšanas sajūtu sprandā, plecos, var attīstīties arī galvassāpes, pastiprināts nogurums.
Cīņa nav grūta, bet atbildīga!
Lielāko daļu "datordarba" radīto problēmu ir samērā viegli atrisināt.
Putekļu uzkrāšanos uz monitora nosaka elektrostatiskais lauks, kuru var samazināt, notīrot ekrānu ar antistatiskajām salvetēm (var iegādāties kancelejas preču veikalos un datorsalonos). Ja darba devējs šīs salvetes nepērk, ekrāns regulāri jātīra vismaz ar mitru lupatiņu vai salveti.
Visbiežāk monitoriem ir viegli regulējama attēla kontrastainība un gaišums (spilgtums), to iespējams piemērot atbilstoši darba raksturam, apgaismojumam un darbinieka individuālajām redzes īpatnībām.
Zīmju izmēriem uz ekrāna un atstarpēm starp tām jābūt pietiekoši lielām, lai teksts būtu viegli salasāms no optimāla darba attāluma (60±15 cm). Ieteicams izmantot vienkāršus fontus, piemēram, Arial, Times New Roman u. c.; ja nepieciešams, fontu nomaina pēc darba pabeigšanas.
Ja ekrāns tiek lietots galvenokārt tekstu apstrādāšanai, ieteicams izmantot tumšus burtus uz gaiša fona.
Optimāla darba attālums pie datora – 60±15 cm. Ieteicams, lai monitora augšējā mala atrastos acu augstumā vai nedaudz zem tās, attālums no acīm līdz tastatūrai un dokumentu turētājam ir vienāds ar attālumu no acīm līdz monitora centram.
Piemērota telpas apgaismojuma izvēlē jāņem vērā darba uzdevums (lasīšana no ekrāna, drukātu tekstu lasīšana, teksta rakstīšana, darbs ar tastatūru utt.) un darbinieka individuālās redzes īpatnības. Ieteicamā apgaismojuma intensitāte ir 200 līdz 500 luksi. Gadījumā, ja darba laikā nepieciešams lasīt drukātu materiālu, darba vietu aprīko ar regulējamu galda lampu, lai pietiekami apgaismotu darba lauku – izmantojamos materiālus, tastatūru utt. Apgaismojuma avotiem jāatrodas ārpus darbinieka tiešā redzes lauka. Gaisma nedrīkst spīdēt tieši monitorā un darbinieka acīs. Luminiscējošajām lampām jābūt nosegtām ar gaismas izkliedētājiem (difuzoriem).
Iekārtojot darba vietu, nepieciešams maksimāli samazināt atspīdumus uz ekrāna, kas var rasties no logiem, lampām, sienām, šķērsienām, griestiem, grīdas, biroja ierīcēm un piederumiem, darbinieka apģērba, mēbelēm, no cita datora monitora, ja tas novietots ar ekrānu pret citu datoru. Gaismas stari no logiem nedrīkst spīdēt tieši ekrānā, tādēļ ieteicams, lai ekrāna virsma atrastos perpendikulāri logam. Vēlams, lai telpas logi būtu vērsti ziemeļu virzienā. Logus ieteicams aprīkot ar žalūzijām vai aizkariem. Darba virsmām ieteicams izvēlēties matētus materiālus.
Monitori parasti ir viegli regulējami, tādēļ pacentieties novietot monitoru tā, lai ekrānā jūs neredzētu sevi, telpas iekārtojumu, atspīdumus, citu datoru. Var izmantot arī pretatspīdumu filtrus, taču jāatceras, ka filtri ievērojami samazina attēla kvalitāti, kas savukārt var radīt redzes diskomfortu. Atspīdumu samazināšanai ieteicams izvēlēties displeju ar speciālu pretatspīdumu pārklājumu.
Ja datora lietotājam ir redzes traucējumi un nepieciešama redzes korekcija, ieteicams iegādāties atbilstošas brilles. Kontaktlēcas lietojamas tikai tad, ja, ilgstoši strādājot, nerodas veselības problēmas. Arī vecumā pēc 40 gadiem, kad parādās pirmās sūdzības par redzes pasliktināšanos (presbiopija jeb vecuma tālredzība), ieteicams izvēlēties brilles, kas dod iespēju ērti saskatīt tastatūru, tekstu, monitoru 45 līdz 75 cm attālumā. Lēcu un briļļu veidu iesaka speciālists – atbilstoši pacienta redzes defektam. Ieteicams, lai briļļu lēcas būtu ar pretatspīdumu pārklājumu, kas nodrošina gaismas caurlaidību virs 98% un novērš nevēlamos atstarojumus.
Atcerieties, ka, pārbaudot redzi, nepieciešams informēt acu ārstu, ka jūs strādājat ar datoru!
Nav ieteicams strādāt pie datora bez pārtraukuma ilgāk par divām stundām. Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari un neregulāri. Ieteicams ik pēc stundas pārtraukt darbu uz 5 līdz 10 minūtēm vai ik pēc divām stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā, kas ieskaitāmi darba laikā, nav ieteicams atrasties pie monitora. Pārtraukumu laikā ieteicami dažādi vingrojumi (tai skaitā vingrojumi acīm).
Darbs pie displeja jāplāno tā, lai mainītos veicamā darba raksturs, piemēram, sēdošu darbu ieteicams pēc kāda laika nomainīt ar darbu stāvus vai darbu, kas prasa fizisku piepūli. Ja tiek lasa datus no ekrāna, darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles.
Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums: 40 līdz 60%, gaisa temperatūra: aukstajā gadalaikā – 22°±2°C, siltajā gadalaikā – 24.5°±1.5°C.
Pārāk sauss un karsts telpas gaiss veicina "sausās acs" sindroma attīstību. Gaisa mitrumu var palielināt, izmantojot gaisa mitrinātājus, kondicionētājus un telpas regulāri uzkopjot ar mitru lupatu.
Redzes pārbaude – obligāta!
Ja cilvēks savā darba vietā strādā pie datora, darba devējam jānodrošina strādājošo obligātās veselības pārbaudes MK noteikumu noteiktajā kārtībā (MK 04.03.1997. noteikumi Nr. 86., 1. pielikums «Paaugstināts redzes sasprindzinājums» un «Fiziskās pārslodzes»).
Redze jāpārbauda tiem darbiniekiem, kuri pie displeja strādā vismaz divas stundas dienā vai kopumā vismaz 10 stundas nedēļā. Tāpat tiem darbiniekiem, kuru darba uzdevums ir saistīts ar pastāvīgu, intensīvu datu ievadīšanu visas darba dienas laikā. Ja darbinieks ir pakļauts vēl citiem kaitīgiem faktoriem, darba devējam jānodrošina šiem faktoriem atbilstošas veselības pārbaudes.
Publikācijā izmantots arodslimību ārstes Lindas Matisānes raksts žurnālā «Acis.lv»
