Turpinājums. Sākums 7. jūnija laikrakstā
Notikās tā, ka karstumkarstā dienā čūska Čša satika čūsku Spā un abas devās uz čūsku atjaunotnes vietu (tā saucās SPA) pļaviņā pie varžu dīķa. Ja Spā iekš SPA jutās kā mājās, tad Čša nespēja vien brīnīties. Palūk, ik pa gabaliņam saulītē gozējās čūskas, vecas un jaunas, bet zaļas vardītes tām ķepināja virsū dubļus, lika virsū oļus, masēja ar pleznām un vēdināja ceļmallapu lapām. Pilns atpūtas serviss. "Lieta tik tāda," skaidroja Spā, "sava masiere vispirms jānoķer. Un varde tevi apkalpos tik tad, ja apsolīsi brīvību. Tici man, lai arī šīs zaļģīmes ir visai glupas, tomēr savu lietu prot. Masieres talants viņām iedzimts."
Un, rādot piemēru, Spā iekārtojās klusā vietā dīķmalā, lai noķertu savu masieri. Tiešām nebija ilgi jāgaida – tuvumā piepeldēja bravurīgs varžu dziedonis, un pietika ar ašu kampienu, lai viņš jau solītos paveikt visu, ko jaunā pavēlniece teiks. Arī Čša uzsmaidīja veiksme – no dīķmales zāliena iznira krunkains ģīmītis. Hops, – un izrādās – Čša bija noķērusi pieredzes bagātu punktu masāžas meistari. Oho! Tā solīja stundu neaizmirstamas baudas, un viņas šķībajās acīs gailēja draiska uguntiņa. Tad nu palūk, Čša nācās neierasti iztaisnoties, bet dzeltēt sākusī meistare, nomērījusi attālumu no astes līdz 16 skriemelim, veikli iezvēla ar sprunguli. Čša vairs nejaudāja pakustēt i gribot. "Un tagad SPA!" čukstēja varde. Viņa pacēla no zemes varenu oli un uzkrāva čūskai uz galvas. Čša acis aizvērās. Šiten to svelmi!! Varde uzkrāva vēl vienu akmeni, tad vēl pāris. Varēja just, kā palīgā piesteidzas sīkāki vardulēni, un drīz čūska bija norakta. Pār viņu slējās oļu un kukuržņu kaudze. "Vēl dubļu vannu kā pannā!" dvesa tāda kā iekšējā balss. Viss, pēdējā saikne ar pasauli pazuda. Varbūt kāds olis bij` trāpījis kādā dzīvīgākā punktā, taču Čša pēkšņi sajutās dzīvāka par dzīvu – viņa šāvās prom vēja ātrumā. "SPA, SPA, SPA!" – apkārt uzgavilēja balsu koris, taču mūsu stāsta varonei ar vienu atdzimšanu pietika. Viņai no tiesas diezko vairs nerūpēja karstums, izsalkums un tāds nieks kā nodzīvotie gadi. Čša steidza dzīvot, bet dzīvot tālāk no masāžām – tālāk no vardēm.
