Janvāris makšķerniekiem sagādā daudz raižu un neērtību. Pat vispieredzējušākie bieži atgriežas mājās bez loma, kaut arī šajā laikā ķeras brekši, vēdzeles, zandarti, asari, raudas, retāk – karūsas un līdakas.
3. janvāris. Pilnīga necopes diena, zivīm nebūs apetītes.
4. un 5. janvāris. Iesācējiem makšķerniekiem nevajadzētu iesaistīties ziemas makšķerēšanā, ja pieturas sals. Nezinot vajadzīgās iemaņas, bez sagatavošanās, bez vajadzīgā treniņa, viegli var apsaldēties, arī uzģērbjot nepareizo apģērbu (pārāk vieglu vai arī tieši otrādi, pārāk apspīlētu, kas ierobežo kustības). Var pieļaut kļūdas gan, uz ūdenskrātuves pārvietojoties, gan urbjot āliņģus. Un tā iesācējiem var pāriet vēlēšanās jebkad ziemā makšķerēt. Bet lomi šodien gaidāmi labi.
6. un 7. janvāris. Slikta cope. Raudas, brekši un citas baltās zivis ir mazkustīgas un par ēsmu interesējas vāji, arī līdakas ir kūtras. Janvārī nārsto vēdzeles. Pēc nārsta tās labi ķeras uz gruntsmakšķeres. Tomēr galvenā makšķerējamā zivs janvārī ir asari.
8. un 9. janvāris. Teicama copes diena. Žibulēšana ir aktīvs makšķerēšanas veids, kas prasa no makšķernieka gan zināmu izturību, gan arī spēku, jo iznāk daudz pārvietoties pa ūdenskrātuves ledu. Dažreiz no viena āliņģa var izvilkt ne vairāk kā divus – trīs nelielus asarēnus, savukārt ir dienas un vietas, kad no viena āliņģa asaru skaits var pat sajukt. Ar žibuļiem var ķert gan zandartus, gan līdakas, tomēr pārsvarā piesakās asari. Pirms un pēc nārsta uz žibuļiem var noķert pat vēdzeles. Kas kā zināms šajā laikā ir ļoti aktīvas?
Kad ir sagatavots āliņģis, mānekli nogremdē līdz ūdenstilpnes gultnei un auklas garumu noregulē tā, lai kātiņa spice atrastos 20 līdz 30 cm no āliņģa augšmalas. Ar plūstošu kātiņa kustību paceļ mānekli par 25 līdz 40 cm no ūdenstilpnes gultnes, bet pēc tam auklu strauji atlaiž, aukla atslābst un žibulis laižas lejā. Nav vēlams lai māneklis pieskartos gultnei, lai gan ne vienmēr, ir brīži, kad mānekļa kustības zivs uzmanību nepievērš, tad nekas cits neatliek, kā zivs copi gaidīt tieši gultnes tuvumā vai pat uz tās. Šai gadījumā žibulis it kā rokas smiltīs un šādā veidā piesaista zivju uzmanību. Šajā gadījumā pastāv iespēja mānekli aizķert aiz kāda no ķērājiem. Tādēļ vienmēr līdzi jābūt āķu atbrīvotājam. Tāpat lietderīgi arī pamēģināt žibuli lēni vilkt augšup.
10. janvāris. Zivīm zūd apetīte, bet ne uz ilgu laiku.
11. janvāris. Teicama copes diena. Lai tiktu pie laba loma, asari jāmeklē gan uz ezeru sēkļiem, gan dziļumu nogāzēs. Lielās raudas un brekši jāatrod un jāiebaro dziļumos. Jālieto viskārdinošākās ēsmas, tajā skaitā vībotņu kāpuriņi un sānpeldes.
12. janvāris. Bez loma paliks ne tikai tie, kas mājās sēdēs siltās istabas čībiņās, bet arī tie copmaņi, kas sēdēs uz ledus.
13. līdz 15. janvāris. Teicamas copes dienas. Labvēlīgi apstākļi makšķerēšanai ir atkusnis, kā arī pēc sniegputeņa, kad gaisa temperatūra pieturas ap -8°C.
Ne asakas Jaunajā gadā!