Pērn Zemgales reģionālās Valsts Darba inspekcijas Tukuma birojs ieguvis jaunu automašīnu, darbinieki ir apdrošināti. Diemžēl kadru vēl trūkst, taču algu jautājums esot sakārtots, tātad – drīzumā varētu būt vairāk.
Pārbaudes arī noskaidrots, ka nelegālais darbs plašumā neiet; visvairāk nelegāļu konstatēts būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, kokapstrādē, pārtikas pārstrādē. Šogad noteikti pieaugs sodi par darba aizsardzības un darba likumdošanas neievērošanu. Par pērnā gada veiksmēm, neveiksmēm, nerealizētam iecerēm un, protams, arī par iecerēm 2008. gadā stāsta Zemgales reģionālās Valsts Darba inspekcijas Tukuma biroja galvenā valsts darba inspektore Agrita Auziņa.
Ieguvumi inspektoriem
– Runājot par pērnā gada panākumiem, jānodala tas, ko savam darbam esam ieguvuši mēs, inspektori, un ko – sabiedrība.
Kā nozīmīgu ieguvumu vispirms varu minēt dienesta automašīnu – FORD FOCUS, kam uz durvīm ir mūsu logo un uzticības tālrunis. Tas nozīmē, ka biežāk varēsim parādīties ārpus pilsētas.
Jautājums varētu būt par to, kāpēc tik maz dodamies pārbaudēs. Tas tāpēc, ka lielā mērā esam piesaistīti papīru darbam.
Otrs – beidzot esam apdrošināti.
Un trešā lieta – ja līdz šim inspekcijā darbinieku trūka, tad nu štata vietas sāk papildināties (Tukumā gan vēl ne – esam tikai divas inspektores; strādāju kopā ar kolēģi Mārīti Mčedlišvili). Tas saistīts ar to, ka beidzot ir sakārtots algu jautājums.
– Vai ar divām inspektorēm rajonā pietiek, lai paveiktu visus darbus?
– Pilnīgi noteikti mūsu ir par maz. Bija doma, ka no 1. janvāra mums būs arī trešais inspektors, diemžēl iecere neīstenojās, jo tā, pirmkārt, saistīta ar telpu jautājumu; otrkārt, valstī noteikto taupības režīmu. Jauni inspektori sākuši strādāt Dobelē un Bauskā, tad nu Tukums rindas kārtībā ir nākamais.
Mēs nepagūstam visus darbus paveikt darba laikā, tāpēc daudzas lietas paliek novārtā. Protams, inspekcijai ir savas prioritātes. Vispirms tas ir nelegālais darbs, ko mēģinām dažādā veidā pierādīt; tad jāstrādā ar iesniegumiem par pārkāpumiem darba likumdošanā, darba tiesību jomā, darba līgumos un algu izmaksā. Taču jāatzīst, ka par maz braucam pārbaudēs, vairāk cīnāmies ar sekām; arī pēc atskaitēm redzams, ka ārkārtas pasākumu ir gandrīz vairāk nekā plānoto. Protams, plānu izpildām, taču jūtam, ka nespējam visas vietas apsekot un nevaram celt līmeni darba aizsardzībā.
Ceram, ka šogad izdosies atrisināt telpu jautājumu. Šajā ziņā ļoti ceram uz pilsētas domi – ja rajona bibliotēku pārcels uz citu vietu, varbūt vienā no kabinetiem atrastos vieta mums. Šobrīd, ja būtu vēl trešais inspektors, būtu stipri jādomā, kur iekārtot viņa darba vietu. Ja atnāk vairāki cilvēki no dažādiem uzņēmumiem, tad nav pat kur viņus apsēdināt.
Nelegālais darbs plašumā neiet
– Par to, kas varētu būt nozīmīgi sabiedrībai: pērn Tukuma ledus hallē rīkojām semināru «Drošas darba vietas iniciatīva» un bijām pārsteigti par negaidīti lielo atsaucību.
Otra lieta saistīta ar nelegālā darba ierobežošanu. Pērn mūsu zonā (Jelgavas, Bauskas, Dobeles un Tukuma rajonā) apsekotas 706 darba vietas un noķerti 358 nelegāli nodarbināti cilvēki; tai skaitā Tukumā apsekotas 106 darba vietas un noķerti 35 nelegāli nodarbinātie. Protams, tā ir tikai aisberga redzamā puse. Soda naudās tika iekasēti Ls 14 000.
– Kur aiziet soda nauda?
– Valsts kasē. Tomēr būtiskākais ir tas, ka no šiem 358 nelegāli nodarbinātajiem ar 200 noslēgti darba līgumi. Tas nozīmē, ka tagad viņiem būs sociālās garantijas un alga, kas būs dokumentāli pierādāma.
– Kāda ir tendence – nelegāli nodarbināto kļūst vairāk vai, gluži otrādi, viņu skaits samazinās?
– Raugoties uz iepriekšējo gadu skaitļiem, inspekcija pieķer aizvien vairāk nelegāli nodarbināto, taču nedomāju, ka šobrīd viņu kļūtu vairāk – process ir apstājies, jo arī uzņēmēji skatās, kas notiek. Arvien biežāk darba inspektori uzrodas pavisam negaidītās vietās, piemēram, kādā lauku sētā, kur vesela brigāde kaut ko būvē bez darba līgumiem. Domāju, ka šobrīd uzņēmēji ļoti piedomā, vai vērts nodarbināt cilvēkus nelegāli. Jāatzīst, ārvalstu kolēģi to nesaprot – kāpēc jāslēpj savas valsts darbinieki? Viņi saskaras tikai ar nelegālo darbaspēku no ārvalstīm. Diemžēl Latvijā nelegāli nodarbināto problēma ir aktuāla.
– Vai varat pateikt, kādās nozarēs ir visvairāk nelegāli nodarbināto?
– Visbiežāk būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē un kokapstrādē; tāpat pārtikas pārstrādē konstatēts visai daudz nelegāli nodarbinātu cilvēku.
Kad pienākas pabalsts, kad – ne?
– Kur darba inspektorus mīl?
– Ak, Dievs, parādiet kaut vienu valsts ierēdni, kurš nāk pārbaudīt, runā par soda naudām un pienākumiem, un viņu mīl!? Nē, šis vārds absolūti nav atbilstošs.
– Vai jūsu darbā nav nepieciešama profesionāla psiholoģiska palīdzība?
– Jā, par to tiek runāts. Tas ir mūsu tālais sapnis, kāds savulaik bija arī apdrošināšana, jo mēs nokļūstam ļoti dažādās vietās; arī situācijas ir dažādas.
Taču, atgriežoties pie stāsta par paveiktajiem darbiem, gribētu pateikt, ka esam pastiprinājuši darbu slēpto nelaimes gadījumu jomā. Mēs mēģinām atklāt gadījumus, kad darba devējs slēpis nelaimes gadījumu darba vietā. Tā pērn zonā 16 gadījumos esam konstatējuši, ka nav noformēti nelaimes gadījumu akti un nelaimes gadījumi nav izmeklēti. Pēc mūsu iejaukšanās cietušajiem cilvēkiem ir nodrošinātas visas sociālās garantijas, ko iespējams saņemt no valsts.
– Bet zināms taču, ka valsts pabalsti Latvijā ir vairāk vai mazāk simboliski. Vai to dēļ vērts cīnīties?
– Gadījumā, ja nelaimē cietis cilvēks, par kuru maksāti visi nodokļi, ir papildu iespēja saņemt atpakaļ naudiņu līdz Ls 1125 apmērā par ārstniecības, rehabilitācijas vai ceļa izdevumiem. Protams, jāuzrāda čeks par šiem izdevumiem.
Taču nereti notiek tā, ka nelaimes gadījums ir noticis, cilvēkam nekavējoties jāveic operācija, taču naudas nav. Tādā gadījumā jāraksta iesniegums Sociālās palīdzības aģentūrai, tā sazināsies ar ārstniecības iestādi un pārskaitīs naudu. Tas ir tikai viens piemērs, kā var palīdzēt, ja noformēts akts par nelaimes gadījumu; un šī ir joma, kurā varam palīdzēt cilvēkiem.
Vēl par labajām lietām – informāciju par savām darba tiesībām vēlas saņemt aizvien vairāk cilvēku. Dažreiz šeit ir tāda rinda, ka nav skaidrs, kā strādāt, lai cilvēkiem nebūtu jāsēž rindā stundām ilgi.
Par nepaveikto runājot – man grūti bija palīdzēt cilvēkam, kas uzsāka darbu, paļaujoties, ka darba devējs nokārtos visus nepieciešamos dokumentus, kamēr nenotika nelaimes gadījums. Pēc tam darba devējs paziņoja, ka šo cilvēku nav pieņēmis darbā. Cilvēkam bija mugurkaula trauma, kas diezgan ilgi ārstējama, tāpēc situācija bija nepatīkama. Diemžēl Darba inspekcijai nācās samierināties ar faktu – lai gan bija pamatotas aizdomas, ka cilvēks strādājis šajā uzņēmumā, tomēr nebija dokumentālu pierādījumu, lai mēs varētu apgalvot, ka tā tiešām noticis. Nu cilvēkam jāvēršas tiesā un jāmēģina pierādīt darba attiecības. Tādos brīžos inspekcijai šķiet, ka likumdošana mūs par daudz ierobežo. Protams, uzņēmēji domā citādāk…
Sodi un kampaņas
– Šogad noteikti pieaugs sodi par darba aizsardzības un darba likumdošanas neievērošanu. Ir paredzētas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja līdz šim kodeksā darba aizsardzībai bija atvēlēti divi punkti, tad turpmāk šo sadaļu būs daudz vairāk; gluži kā ceļu policijai – par katru pārkāpumu pretī būs sods. Šīm izmaiņām vajadzēja stāties spēkā jau 1. janvārī – tas nenotika, taču šogad sagaidīsim katrā ziņā.
Šogad noteikti vēl vairāk pastiprināsim cīņu ar nelegālo nodarbinātību – meklēsim veidus un iespējas, kā to pierādīt. Ir paredzētas sešas dažādas kampaņas – šūšanas un tekstilapstrādes nozarē, frizieru un skaistumkopšanas darbā, būvniecībā, uzņēmumos ar paaugstinātu sprādzienbīstamību, mazumtirdzniecībā. Tas nozīmē, ka visā valstī mēnesi vai ilgāku laiku inspektori brauks tikai uz šo nozaru uzņēmumiem. Līdzīgas kampaņas notiek visā Eiropā. Pērn rīkojām reidus būvniecības uzņēmumos, un tie lieku reizi apliecināja, ka kampaņu laikā uzņēmumi vairāk piedomā, lai nebūtu pārkāpumu.
Ir valstis, kur Darba inspekcija strādā tikai pēc kampaņu principa un uzskata šo praksi par labu esam. Visi spēki un resursi tiek veltīti vienai nozarei; kad ar to tiekam galā, ķeramies klāt nākamajai. Uzņēmēji tika laikus brīdināti par katru kampaņu.
Vēl šogad mainīsies Valsts Darba inspekcijas likums, vispārīgie Būvnoteikumi un Darba likums. Būtiskākā norma, kas varētu interesēt uzņēmējus, ir tā, ka turpmāk darba līgumiem būs jāatrodas darba vietā, nevis uzņēmuma ofisā. Tas nozīmē, ka varēsim daudz efektīvāk pārbaudīt, vai darba līgumi tiešām ir noslēgti; citādi, kad aizbraucam uz pārbaudi, visi darba līgumi "atrodas" tikai otrā dienā, iepriekšējā vakarā noslēgti…
Vispārējos būvnoteikumos vajadzētu būt definētam, ko nozīmē būvniecība "pašu spēkiem". Tās vairs nevarēs būt "melnās brigādes", bet tikai, piemēram, pirmās pakāpes radinieki, kas var palīdzēt būvēt pašu spēkiem.
Trešā lieta: tiks izveidota jauna institūcija – Valsts Tehniskā inspekcija, kas pārņems mūsu Industriālo iekārtu daļu un funkcijas. Tas nozīmē, ka turpmāk bīstamās iekārtas neuzraudzīsim; tas visai būtiski samazinās mūsu darba apjomu un vairāk varēsim pievērsties citām lietām.
Šogad paredzēts vairāk sadarboties ar Valsts Nodarbinātības aģentūru – ja atklājam cilvēkus, kas strādā algotu darbu, bet ir aizdomas, ka viņi varētu būt bezdarbnieka statusā, mēs ziņojam aģentūrai, un tiek skatīts jautājums par pabalsta noņemšanu. Vēl – vasarā īpašu uzmanību pievērsīsim jauniešu nelegālai nodarbināšanai; skatīsimies, vai ir noslēgti darba līgumi, vai netiek pārsniegti darba laiki un vai tiek maksāta noteiktā darba alga.
– Jūs neapdraudēsiet zemeņu novākšanas sezonu?
– Jā, un – ne velti rīkosim šādu kampaņu, jo ir informācija, ka šajos darbos tiek nelegāli nodarbināti skolēni. Tāpēc cilvēkiem jādomā, kāpēc izdevīgāk strādāt legāli ar darba līgumu.
