Liena Trēde

Cilvēki balkonos glabā iedzīvi, bet par drošību nedomā

Gada tumšajos mēnešos notiek lielākā daļa dzīvokļu zādzību, kas tiek īstenotas, iekļūstot caur balkonu. Liela daļa iedzīvotāju ignorē faktu, ka pilsētās iekļūšanai mājokļos zagļi galvenokārt izmanto balkonus vai logus, nevis durvis. Turklāt nereti zagļiem nav vajadzības iekļūt dzīvoklī, jo balkons ir pārvērsts par mantu noliktavu.

Gada tumšajos mēnešos notiek lielākā daļa dzīvokļu zādzību, kas tiek īstenotas, iekļūstot caur balkonu. Liela daļa iedzīvotāju ignorē faktu, ka pilsētās iekļūšanai mājokļos zagļi galvenokārt izmanto balkonus vai logus, nevis durvis. Turklāt nereti zagļiem nav vajadzības iekļūt dzīvoklī, jo balkons ir pārvērsts par mantu noliktavu.

Statistika liecina, ka logi, balkonu un terašu durvis bez drošības elementiem, ir mājokļu lielākie trūkumi drošības jomā. Novembra sākumā saņemts atlīdzības pieteikums par dzīvoklī caur balkonu notikušu ielaušanos, kā rezultātā klientam tika nozagts portatīvais dators, spēļu konsole, blenderis un citi priekšmeti vairāk nekā 1200 latu vērtībā. Šis ir tipisks gadījums, kad dzīvoklim pirmajā stāvā bija ierīkotas pamatīgas dzelzs durvis, taču balkona durvis tika atlauztas bez īpašas piepūles.

Svarīgi zināt, ka apdraudēti ir balkoni ne tikai pirmajos stāvos. «If Apdrošināšana» oktobrī saņemts pieteikums no kādas privātmājas īpašnieka, kura mājokļa 2. stāvs, izurbjot balkona durvis, apzagts, kamēr ģimene 1. stāvā vakariņojusi. Bieži vien tā ir tikai ilūzija, ka augstākajos stāvos balkoni nav apdraudēti. Kādā veloportālā nesen pamanīta informācija, ka riteņus mēdz zagt gan no 3. un pat 7. stāva, turklāt laikā, kad dzīvokļa saimnieki ir bijuši mājās.

Pilsētnieki visai bieži balkonus mēdz izmantot dažādu iedzīves priekšmetu glabāšanai, kas ir viegla ēsma zagļiem. Nereti balkonos atstāj žāvēties apģērbu, kā arī glabā grila aparātus, „ieziemo” riteņus, glabā dārza mēbeles un paklājus, kas nereti veicina arī ugunsgrēku rašanos. Šogad apdrošināšanā saņemti vairāki atlīdzību pieteikumi par ugunsgrēkiem, kas izcēlušies uz balkoniem – labākajā gadījumā sadegušas balkonā esošās mantas, vai izsprādzis dzīvokļa logs, taču ir bijuši gadījumi, kad, dzēšot šādus ugunsgrēkus, ūdens un sodrēji sabojājuši apakšējo stāvu kaimiņu dzīvokļus un balkonus. Lai arī ugunsgrēku cēloņus ne vienmēr izdodas noskaidrot, visbiežāk tie ir saistīti ar pašu īpašnieku vai kaimiņu neapdzēstu cigarešu izraisītu degšanu vai arī novārtā atstātu grila kokogļu uzliesmošanu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *