Eiropas komisija publicējusi ikgadējo atskaiti par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas perspektīvām. Šoreiz tajā galvenokārt runāts par Balkānu valstīm. Dokumentā norādīts, ka vislabākās izredzes iestāties ES ir Horvātijai – sarunas varētu pabeigt 2009. gadā, un jau 2011. gadā tā varētu kļūt par pilntiesīgu ES locekli. Tā raksta interneta portāls www.vz.ru.
Kā paziņojusi ES komisārs paplašināšanās jautājumos Olli Rēns, Horvātijas gatavošanās rit pēc plāna, atlicis izpildīt vēl 10 no 35 nosacījumiem. Vēl gan esot daudz problēmu, piemēram, organizētā noziedzība un korupcija, serbu diskriminācija, uzbrukumi žurnālistiem. Oktobra beigās sprādzienā galvaspilsētā Zagrebā bojā gāja nedēļas izdevuma «Nacional» redaktors Ivo Pukaničs, kurš veicis izmeklēšanu plašās korupcijas lietās.
Analītiķi norāda, ka Horvātijai ar iestāšanos ES problēmu nebūs, jo to atbalsta ietekmīgā Vācija un Austrija. Vācu biznesam Horvātijā pieder pat veselas nozares. Tiek arī norādīts, ka Horvātija par ES locekli varēja kļūt jau 2007. gadā, taču tā atteicās sadarboties ar Hāgas tribunālu, kas tolaik medīja bijušo serbu līderi Radovanu Karadžiču.
Šo nesadarbošanos pārmet arī citām Balkānu valstīm, kuras izteikušas vēlēšanos iestāties ES. Bijušais serbu līderis gan 2008. gada jūlijā jau notverts un tagad uzstājas Hāgas tribunāla priekšā, taču ģenerālis Ratko Mladičs joprojām slēpjas.
Maķedonija savukārt nav gatava iestājai ES, jo tai vēl ir pārāk vāja politiskā sistēma. Tā saņēmusi uzaicinājumu iestāties ES jau 2005. gadā, taču pieļāva pārāk daudz pārkāpumu parlamenta vēlēšanās un nespēja apkarot korupciju. Savukārt Eiropas komisijas interneta portālā http://ec.europa.eu minēts: "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir guvusi labus panākumus saistībā ar tiesu sistēmas reformu un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma saistību īstenošanu un, īstenojot Ohridas nolīgumu, turpina stiprināt etniski daudzveidīgu demokrātiju. Tomēr tai ir jānodrošina brīvas un godīgas vēlēšanas un jāuzlabo dialogs starp galvenajām politiskajām partijām un dalībniekiem. Ir gūti arī panākumi saistībā ar korupcijas apkarošanu, civildienesta reformu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un nodarbinātības veicināšanu. Tomēr ir vajadzīgi turpmāki pasākumi. Komisija turpinās cieši uzraudzīt panākumus šajās jomās."
Kā raksta interneta portāls www.vz.ru, Serbijas izredzes ir pavisam neskaidras – tai par iestāšanos ES var nākties maksāt ļoti dārgi. Piemēram, tai izvirza noteikumu nodibināt labas kaimiņattiecības ar visiem šajā reģionā, tajā skaitā arī ar Kosovu. Tiek izteikts viedoklis, ka Serbijai, ja tā vēlas iestāties ES, nāksies atzīt Kosovas neatkarību. Vēl viens problēmu avots ir separātiskās tendences Serbijas provincē Vojevodinā, ko atbalsta Rietumi. Kā norāda analītiķi, ES prasības Serbijai ir praktiski neizpildāmas; ja tās izpildīs, serbu valsts pārstās eksistēt. Eiropas komisijas interneta portālā norādīts: "Serbijai ir jāturpina pozitīva notikumu attīstība, pilnībā sadarbojoties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un gūstot būtiskus panākumus prioritārajās reformas jomās, kas saistītas ar tiesiskumu un ekonomisko reformu. Ja Serbija šos nosacījumus izpildīs, 2009. gadā tā varētu iegūt kandidātvalsts statusu. Kosovai arī ir tāda pati Eiropas perspektīva kā pārējām Rietumbalkānu valstīm. Vispārējā stabilitāte tika nodrošināta. Tomēr Kosovas integrācija Eiropā vairumā jomu joprojām ir agrīnā posmā. Komisija 2009. gada rudenī iesniegs tehnisko un saimniecisko pamatojumu, kurā tiks novērtēts, kā var veicināt Kosovas turpmāko politisko un sociālekonomisko attīstību, un izpētīts, kā Kosova, kā daļa no reģiona, var vislabāk gūt panākumus saistībā ar pievienošanos ES."
Par citām Balkānu valstīm Eiropas komisija norāda: "Albānija, Melnkalne, Bosnija un Hercegovina turpina īstenot savus attiecīgos pagaidu nolīgumus un ir guvušas panākumus būtiskās reformas jomās. Tiesiskuma un administratīvo rīcībspēju stiprināšana joprojām ir būtisks uzdevums šajās valstīs. Jo īpaši Albānijā ir jānodrošina pienācīga sagatavošanās 2009. gada parlamenta vēlēšanām un to pienācīga rīkošana. Melnkalnei ir mērķtiecīgi jāturpina īstenot tiesu sistēmas reforma. Bosnijai un Hercegovinai tagad steidzami jāpanāk politiskā vienprātība un jāturpina reformu īstenošana jo īpaši tādēļ, lai uzņemtos lielāku atbildību par savu pārvaldību."
Bet interneta portāls www.vz.ru raksta, ka sliktas prognozes iestāties ES ir Bosnijai un Hercegovinai, kur izvēršas konflikts ar Serbu republiku.