Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds pašvaldībās reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā vēlēšanu izsludināšanas dienā – šā gada 21. janvārī.
Šā gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās, un pēc vēlēšanām Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome 60 deputātu sastāvā tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
Salīdzinājumam 2017. gada pašvaldību vēlēšanās šā brīža 118 administratīvo teritoriju domēs, izņemot Rīgu, kopumā tika ievēlēti 1554 deputāti, līdz ar to pēc šā gada vēlēšanām deputātu skaits šajās pašvaldībās samazināsies par 56%.
Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē ir jāievēl 15 deputātu, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 — 19 deputātu, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju, — 23 deputātu. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē ievēlējami 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputātu.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana šā gada pašvaldību vēlēšanām notiks no 17. marta līdz 6. aprīlim. Deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt reģistrētas politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības, kā arī divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.
Lai kandidētu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kandidātu saraksta iesniegšanas dienā kandidātam jābūt bez pārtraukuma reģistrētai dzīvesvietai pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz kopš 2020. gada 26. jūnija vai jābūt nostrādājušam attiecīgajā pašvaldībā kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai vismaz kopš 2020. gada 26. decembra. Tāpat būs iespējams kandidēt arī tajā vēlēšanu apgabalā, kur kandidātam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Šodien ir 26. janvāris. Šī diena ir svinīga un svēta katram Latvijas iedzīvotājam. Pirms simts gadiem Latviju atzina de iure. 1921. gada 26. janvārī Antantes Augstākā padome vienbalsīgi nolēma atzīt Latvijas Republiku par starptautisko tiesību subjektu bez jebkādiem ierobežojumiem. Ir pagājis gadsimts kopš šīs svinīgās dienas. Mūsdienu Latvija ir brīva un plaukstoša valsts. Šajā svētku dienā novērtēsim mūsu brīvību. Cienīsim mūsu valdību. Mīlēsim Latviju. Leposimies ar to, ka mēs esam latvieši. Leposimies ar savu sentēvu valodu – latviešu valodu. Stiprināsim latvietību kopā. Uzvilksim kaklā pērkonkrustu. Iedegsim tumši zilu svecīti māla svečturī uz dzīru galda un lūgsim visvareno Pērkonu. Aizlūgsim Pērkonu – Debesu Tēvu – par mūsu valsti un tautu. Lūgsim Pērkona svētību no visas sirds! Lūgsim Latvju Dievus, lai Latvju Dievi pasargā mūsu valsti un tautu arī nākamos simts gadus! Latvju Dievi kopš senatnes ir palīdzējuši latviešu tautai. Nezaudēsim ticību sentēvu tradīcijām. Godāsim Pērkonu. Godāsim Latvju Dievus. Darīsim labus darbus. Būsim latvieši gan vārdos, gan darbos. Lai Pērkons mūs svētī! Pērkons svētī Latviju!!!
Ar Tēvzemes mīlestību, Skolnieciņš no sidrabbirzs [Latvju Dievu dēls]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Latvju Dievi mūžam viedi.
#LatvijasRepublika #Latvija #deiure #valstiskums #patriotisms #brīvība #neatkarība #latvieši #LatvjuDievi #Pērkons #Laima #Māra #VeļuMāte #DabasMāte #LatvjuDievuSvētība #pagāni #sentēvi #rituāli #Skolnieciņš #sidrabbirzs