Ceriņi smaržo un zied

Daudzviet Latviju sauc par ceriņu zemi. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas tautieši no svešuma Latvijas apmeklējumu nereti plānoja tieši ceriņziedu laikā, jo tad Latvija esot visskaistākā. Un jāteic, ka arī mums pašiem ceriņu laikā jāatrod brīdis, kurā pārvarēt tikai nieka 40 km, lai aizbrauktu uz Dobeles Augļkopības institūtu un apskatītu brīnumaino ceriņu dārzu. Taču ne viens vien vēlēsies krāšņos un samērā pieticīgos dekoratīvos krūmus ieaudzēt savā dārzā. Kā to vislabāk izdarīt, stāsta Dobeles Augļkopības institūta bioloģijas zinātņu doktore, vadošā pētniece Sarmīte Strautiņa.

Šķirņu un sugu klāsts ir liels

S. Strautiņa:

– Ceriņu šķirņu klāsts ir visai liels. Pie mums ir Pētera Upīša selekcionētās šķirnes, piemēram 'Aleksandrs Čaks' ar sārtiem ziedu toņiem, 'Dobeles meitene', 'Pērļu zvejnieks' ar baltiem ziediem, 'Imants Ziedonis' – violeta, maliņas krokotas, zied bagātīgi. 'Primrose' – vienīgā dzeltenā ceriņu šķirne, kas patiesībā gan ir krēmkrāsas un izziedot paliek arvien baltāka.

Laimonis Kārkliņš Ķegumā izveidojis ļoti interesantas ceriņu formas, kuras vērtēšanai nodevis tikai mūža pēdējos gados. Tās Dobelē uzziedēja jau pagājušajā gadā, un viena otra no tām bija ļoti īpaša, bet šogad tām jābūt redzamām visā krāšņumā.

Ir arī skaistas Krievijā selekcionētās šķirnes, piemēram, 'Krasavica Moskvi', kas zied ābeļziedu rozā krāsā, kaut gan tiek pieskaitīta baltajiem ceriņiem un skaitās viena no pasaulē visaugstāk vērtētajām šķirnēm.

Mūsu dārzos pie vecām lauku mājām aug parastais ceriņš, kas pie mums atnācis no Ungārijas, Rumānijas, Grieķijas, Bulgārijas, Karpatu kalniem, kur tas aug 1200 m augstumā. Laukos ceriņu uzdevums bija pasargāt pagalmu no ceļa putekļiem un svešām acīm.

Vēl ir arī platlapu ceriņš, kas nav tik daudz izplatīts, un populāra ir šī ceriņa hiacinšu ziedu forma, ko atlasījis Viktors Lemuāns.

Vēl ir vēlāk ziedošie ceriņi – matainais ceriņš, kas zied uz viengadīgo dzinumu galotnēm un kam ziedēšanas laiks ir divas nedēļas vēlāks nekā parastajam ceriņam. Vēl viens vēlāk ziedošs ceriņš ir Amūras ceriņš, kurš zied jūlija sākumā. Tie ir lieli koki, ziedi ir dzeltenīgi balti ar skaistu, medaini saldu smaržu. Vēl līdzīgs šim ir Japānas ceriņš, kas vairāk izplatīts krūmu formā.

Ir hibrīdie ceriņi, kas iegūti, krustojot mataino, liekto, Ungārijas ceriņu. Tie ir audzelīgi. Viens no šiem ceriņiem ir Prestonas ceriņš. Vēl ir arī Persijas ceriņš.

Pateicīgs par labu kopšanu

S. Strautiņa:

– Dažkārt saka, ka ceriņi jau aug un zied tāpat. Ja gribam, lai ceriņi skaisti ziedētu, tad dažas lietas, tos audzējot, būtu jāņem vērā.

Ceriņiem nepatiks zema vieta, kur krājas ūdens, gruntsūdenim vajadzētu būt 1,5 līdz 2 m dziļi. Augsnei jābūt irdenai, trūdvielām bagātai, labāk – smilšmāla un mālsmilts. Var arī ieaudzēt smilts un māla augsnē. Augsnes reakcija – vidēji ph 6 līdz 7, tātad – neitrāla. Jo augsne skābāka, jo ziediem vairāk izteikti būs sārtie toņi.

Augsne laikus jāielabo, vēlams 10 līdz 15 kg uz m² iestrādāt organisko, arī fosfora un kālija mēslojumu. Augsnes skābuma neitralizēšanai var izmantot koka pelnus. Ja gatavo vietu stādīšanai, tad labāk ielabot vietu lielākā platībā, ne tikai stādīšanas vietā. Ja ielabota ir tikai stādīšanas vieta, tad ceriņš necenšas veidot labu sakņu sistēmu.

Starp ceriņiem nepieciešams vidēji 2,5 līdz 3 m attālums. Ja šķirne ir lielāka auguma, attālumi var būt lielāki. Ceriņus vislabāk stādīt grupās, ja teritorija ir plaša, grupas var veidot lielākas. Kā iesaka speciālisti, vienā grupā nevajadzētu likt vairāk par septiņiem augiem; ja platība maza, – trīs līdz piecus augus. Veidojot grupas, jāņem vēra arī krāsas. Ir toņi, kas savā starpā labi nesaskan. Pirms izvēlēties savam dārzam ceriņu šķirnes, tās vispirms būtu jāredz dabā. Ir šķirnes, kuras viegli veidojamas, bet ir tādas, kuras prasa piepūli.

Stādīšana

Piemērotākais stādīšanas laiks ir augusta otrā puse, septembra sākums. Tā kā ceriņiem augšana noslēdzas ātri, pēc tam, kad ceriņi noziedējuši, var arī tos pārstādīt – jūlija beigās, augusta sākumā – lapotā stāvoklī. Tad ceriņš ir jāizrok ar lielu sakņu kamolu, jācenšas stādīt pievakarē, kad vēsāks vai kad lietains, augi ir ļoti rūpīgi jālaista. Var stādīt arī pavasarī, bet stādīšanas laiks ir īss, jo ceriņi agri plaukst. Konteinerstādus, protams, var stādīt visu sezonu.

Potētie ceriņi, ja tie potēti uz parastā ceriņa potcelma, ir jāstāda seklāk. Atvašu augšana ir neizbēgama lieta, tieši tāpēc šādus ceriņus jāstāda seklāk, lai atvases tik daudz neveidotos. Ja ceriņi ir potēti uz Ungāru ceriņa, tad gadās, ka potējumu vieta sāk atlūzt. Tad stāda tik dziļi, lai potējums vēlāk pāriet pats uz savām saknēm. Patsakņu ceriņus iesaka stādīt padziļināti, lai krūms veidotos spēcīgāks. Pēc stādīšanas augus aplaista un mulčē. To var darīt ar pastāvējušām zāģu skaidām. Ja stāda stumbra kociņus, tie jāpiesien.

Stādot kailsakņu stādus, vēlams saīsināt dzinumus uz kādiem 2 vai 3 pumpuru pāriem. Jāskatās, lai apdobes neaizaug ar nezālēm. Ja esam visu labi izdarījuši, augs būs spēcīgs un labi ziedēs.

Ja stādīšana bijusi rūpīga, var arī nemēslot

Ilgstošā sausumā ceriņš jālaista augšanas un ziedēšanas laikā. Vasaras otrajā pusē laistīt neiesaka, jo tas varētu samazināt ziemcietību. Uz vienu augu vajag 25 līdz 30 litrus ūdens uz m², un tie ir sadalāmi uz vairākām laistīšanas reizēm sezonā.

Ja stādot viss iepriekšminētais ir dots, stādīšanas bedre rūpīgi samēslota, papildus var arī neko nemēslot. Slāpekļa mēslojumu var dot, lai panāktu spēcīgāku augšanu, un to dod otrajā gadā pēc stādīšanas. Iesaka devu sadalīt vairākās daļās. Pirmo reizi dod agri pavasarī, tiklīdz augsne atkususi. Pārējās divas daļas – ar 2 vai 3 nedēļu intervālu.

Ceriņiem var dod arī papildmēslojumu – 10 reizes atšķaidītu vircu, liellopu mēslu uzlējumu. Vienam krūmam būtu jādod 1 līdz 3 spaiņus šāda papildmēslojuma.

Visi mēslojumi, kas bagātīgi satur slāpekli, dodami līdz Jāņiem, bet ne vēlāk. Pēc mēslošanas ieteicams augsni mulčēt. Kad ceriņi sāk ziedēt, mēslojumu labāk pieskaņot ceriņu attīstības fāzēm. Pumpuru briešanas laikā dod 40% no nepieciešamā slāpekļa mēslojuma devas, nākamās reizes – ar 50 līdz 55 dienu intervālu. Nākamā reize – pilnziedā; un tad vēl pēc 50 dienām.

Ceriņiem var dod arī organisko mēslojumu – vienam krūmam 10 līdz 30 kg – un arī fosfora mēslojumu – 2 līdz 3 reizes divos, trijos gados, ja lieto superfosfātu, kālija hlorīdu vai kālija sulfātu.

Lai ceriņi labāk ziedētu un būtu izturīgāki pret slimībām, lieto mikroelementu smidzinājumu uz lapām: uz 10 litriem ūdens ņemot 12 gramus vara vitriola, 5 līdz 10 gramus mangāna sulfāta, divus, trīs gramus cinka sulfāta un miglo pēc ziedēšanas un augusta sākumā.

Vainagu veidošana un griešana

S. Strautiņa:

– Reti ir iespējams nopirkt stādu ar izveidotu vainadziņu. Potcelms aug trīs gadus, un ceturtajā gadā iespējams potcelmu uzacot. Acojums vienu gadu aug. Ja acotnis ir līdz 50 cm garš, tad var veidot krūmu. No acojuma vietas noskaita 3 vai 4 pumpuru pārus un galotni nogriež. No atstātajiem pumpuru pāriem mums izveidojas zari nākamajam krūmam. Ja gribam kociņu ar vainadziņu, tad acojumam jābūt daudz garākam.

Nomēra, cik augstu gribam stumbriņu (kādus 50 līdz 60 cm), un virs tā atrod 2 vai 3 pumpura pārus, no kuriem veidosies vainags, un galotni nogriež. Pumpuri zem vainaga jānobrauka. Krūms vienmēr ziedēs bagātīgāk. Kociņš no sākuma ir jāpiesien, lai neizaug šķībs. Kociņš būs skaists, bet vainags nekad nebūs tik liels krūms.

Pirmajos gados krūmu retina un īsina zarus, lai dabūtu kuplāku vainagu. Ceriņiem pumpuri ir pa pāriem. Galotni noīsina, īsinājuma vietā zari dod sāndzinumus. Ja gribam spēcīgākus pieaugumus, gribam, lai pieaugums ir īsāks, atstājam garākus nenogrieztos zarus. Vainaga retināšana ir vajadzīga tāpēc, ka, sabiezinoties krūmam, ziedēšana atbīdās uz krūma ārpusi un vidus paliek tukšs. Jāpieskata, lai šāda sabiezināšanās nenotiktu. Liekos zarus izgriež, izgriež arī tos, kas vainaga iekšpusē, vainags labāk izgaismojas un nenovecojas. Ziedkopas šādos vainagos ir lielākas, un krūma dekorativitāte saglabājas ilgāk. Ceriņiem ziedpumpuri veidojas uz viengadīgiem dzinumiem. Šie dzinumi ir galotnes daļā. Ja spēcīgi izgriezīsim visus viengadīgos dzinumus, tad tā ziedēšanas stipri samazināsies. Lai gan tas ir viens no paņēmieniem, izgriež daļu potenciālo ziedošo dzinumu, lai regulētu ziedēšanu. Tas attiecas uz tām šķirnēm, kas veido pārbagātu ziedēšanu un ar laiku tām izveidojas periodiskums ziedēšanā. Piemēram, 'Daudzpusīgais zemzaris', kas vienu gadu zied tā, ka lapas neredz, bet otru gadu nav ziedu, ir tikai lapas.

Vēl viens veids, kā ierobežot neregulāru pārbagātu ziedēšanu, ir noziedējušo ziedkopu izgriešana. Tas jādara laikus, kad nav ieriesušās sēklu pogaļas.

Ar vecumu jācīnās

S. Strautiņa:

– Liela problēma ir novecojušo krūmu atjaunošana. Ja krūmiem lielu uzmanību nepievērš, tie pāraug, paliek izstīdzējuši, ziedi – sīki. Lai to novērstu, vispirms jau ceriņš jāpazīst – vai tas ir patsaknis vai potējums. Ja tas ir patsaknis, tad izgriežam daļu no vecajiem pāraugušajiem dzinumiem un ļaujam atjaunoties ar sakņu atvasēm. Potētiem ceriņiem vainags veidojas no potes vietas. Potes vieta mēdz būt diezgan augstu, tāpēc īsināšanu izdara virs potējuma vietas, atstājot 20 līdz 50 cm garus celmiņus. Parasti potētajam ceriņam visu krūmu vienlaikus neatjauno. Atjauno 1/3 daļu no zariem un pēc tam, kad izveidojušies jauni dzinumi, nogriež atlikušo daļu. Tad izretina liekos dzinumus, un veidojas spēcīgi pamatzari.

Ja ir potēts kociņš, viņa dzīves ilgums, vairākas reizes atjaunojot, varētu būt kādi 50 gadi, patsakņu šķirnes var dzīvot 100 un vairāk gadu. Jāteic gan, ka krūmu atjaunošana varētu būt efektīva 3 vai 4 reizes.

Slimību nav daudz

S. Strautiņa:

– Kas attiecas uz slimībām, tad līdz šim esam novērojuši tikai bakteriozi – vasarā, kad ir karsts un mitrs, uz lapām parādās ūdeņaini plankumi, iekalst dzinumu gali. Šie zari jāizgriež un jāsadedzina, lai slimība neizplatās pa visu dārzu. Vēl slimību ierobežo miglojumi ar vara preparātiem.

Vēl ir verticilārā vīte, ar ko inficējas no augsnes. Tā ir sēnīšu slimība, tāpēc, lai to apkarotu, jāskatās, lai augs būtu spēcīgs un veselīgs, tad jau tās slimības klāt neķeras.

Vēl ceriņiem dažkārt redzamas ar robiņiem malās izgrauztas lapas. Tas ir smecernieks, kas darbojas pa nakti. Pa dienu tas guļ. Ķīmijas šiem kaitēkļiem nekādas īpašas nav. Ir jāsagrābj ap krūmu kritušās lapas, kurās smecernieks parasti pa dienu guļ, un jāsadedzina.