To, ka pērn Cērē veikti vērienīgākie darbi novadā, savā pārskatā par paveikto Cēres pagasta iedzīvotāju sapulcē 17. janvārī apstiprināja Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis. Un tas arī redzams ikvienam. Piesaistot valsts investīcijas, papildus finansējumu un pašvaldības budžeta līdzekļus, Cērē uzbūvēta moderna sporta zāle un īstenots siltumenerģijas ekonomijas projekts Cēres pamatskolā (izbūvēta jauna siltumapgādes sistēma, ierīkota katlumāja, skolas ēkai nomainīti visi logi, siltināti bēniņi, bet sporta nodarbības var noritēt atbilstošās telpās). Papildus ieplānotajām pašvaldības finansēm nācās atvēlēt līdzekļus atbilstoša sporta inventāra iegādei.
Vēl pagājušajā gadā uzsākts autoceļa Pakalni-Korģeļciems-Puģi remonts, kurš šajā gadā tiks turpināts.
Kā ieplānotais, bet neizdarītais darbs sapulcē tika minēta pagasta administratīvā centra ēkas elektroinstalācijas nomaiņa, kas jau sen neatbilst mūsdienu prasībām. Šim darbiņam līdzekļi paredzēti šī gada budžetā. Šogad ieplānots sakārtot arī Cēres centra apgaismojuma sistēmu. Lai piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus, sagatavots projekts notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūvei.
Pagasta iedzīvotāju lielākā sāpe – Cēres-Līgu ceļš
Jau vairāku gadu garumā nopietnas raizes pagasta iedzīvotājiem sagādā Cēres- Līgu ceļa stāvoklis. Pa šo ceļu dienā pārvietojas neskaitāmi smagie transportlīdzekļi, kuri no karjerām transportē granti teju vai uz visu Kurzemes reģionu un vēl tālāk. Kaut arī ceļš rekonstruēts un atjaunots grants segums, ievērojamās noslogotības dēļ pārvietoties pa šo ceļu ir apgrūtinoši.
A. Ķieģelis uzsvēra, ka "ir iedarbinātas visas sviras", lai šis ceļš iespējami ātrākā laikā tiku noasfaltēts. Ir apzināta situācija, bijušas vairākas sarunas ar grants karjeru izmantotājiem, ceļu apsaimniekotājiem un uzturētājiem, kā arī Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Ar sapratni šim nopietnajam jautājumam pievērsusies arī rajona padome, kam nu šis ceļš noteikts kā prioritāte.
Tādējādi kopīgiem spēkiem šī ceļa asfaltēšana varētu būt iespējama nākamajā gadā.
Feldšeru punkts laukos ir nepieciešams
Par to vienisprātis ir ne tikai Cēres, bet visi novada iedzīvotāji. Viņu primāro veselības aprūpi laukos taču veic feldšeris. Cēres pagasta feldšeru punktā pagājušajā gadā reģistrēti aptuveni 1 200 apmeklētāji. Tālab no veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) saņemtā ziņa par finansējuma samazināšanu lauku feldšeru punktiem ir neizprotama un satraucoša. Arī domes priekšsēdētājs pauda sašutumu, raksturojot šo ziņu kā VOAVA cinisku attieksmi pret lauku cilvēku veselības aprūpi kopumā.
Sašutumu par finansējuma samazināšanu izteica ne tikai Cēres pagasta feldšere Ilze Skvarcova, bet arī citi iedzīvotāji. Sak, kālab šāda attieksme? Vai tiešām ārsta palīgi ir neizdevīgi ģimenes ārstam? Vai augstos krēslos sēdošajiem ierēdņiem vispār ir kaut mazākā nojausma, kas notiek lauku feldšeru punktos? Kā lauku cilvēkam ikreiz nokļūt līdz ģimenes ārstam, kurš pieņem pilsētā? Lūk, jautājumi, kas lauku iedzīvotājos rada neizpratni.
Viss notiekošais liecina, ka veselības aprūpē joprojām ir daudz nesakārtotu jautājumu valsts mērogā. Rajona padome sagatavoja un nosūtīja sašutuma pilnu vēstuli par šo jautājumu gan veselības ministram, gan Valsts prezidentam. Iedzīvotāji prātoja, ka lietderīgi būtu sasparoties arī pašiem un rakstīt kopīgu vēstuli – cerībā, ka varbūt tomēr tiks sadzirdēti.
