Neskaidrības par strādnieku pārcelšanu darbā no uzņēmuma «TukoT» uz «Sāgu» turpinās. Esam jau rakstījuši par to, ka uzņēmums «TukoT» savu darbību pārtrauc un administrācija darbiniekiem liek pāriet strādāt uz citu kokapstrādes uzņēmumu – «Sāga».
Likums paredz, – ja darbs uzņēmumā tiek pārtraukts, strādājošiem ir jāsaņem atlaišanas pabalsts. Taču darba devēji piedāvā strādniekiem pāriet no viena uzņēmuma uz otru, nemaksājot atlaišanas pabalstu. Diemžēl atlaišanas pabalsts nav vienīgais, ko zaudē strādājošie. Likums paredz, ka atlaišanas pabalsta lielums ir atkarīgs no vienā uzņēmumā nostrādātā laika un, pārejot strādāt uz «Sāgu», šo stāžu, kas bija nostrādāts uzņēmumā «TukoT», strādājošie zaudē. Ja nu kaut kādu iemeslu dēļ strādājošos tiktu atbrīvos no darba «Sāgā», tad iepriekš nopelnītais atlaišanas pabalsta lielums tiks zaudēts.
Abi uzņēmumi – «Tuko T» un «Sāga» – pieder vienam īpašniekam. Abas ražotnes atrodas vienā vietā, un praktiski strādājošo darba vietas paliek līdzšinējās. Tā kā 9. oktobra publikācijā «Vēlreiz par izmaiņām «TukoT»» vērsāmies pēc komentāra valsts uzraudzības iestādēs, tad šo procesu pašlaik savā redzes lokā ņēmusi Valsts Darba inspekcija. Esam uzzinājuši, ka pašlaik notiek Valsts darba inspekcijas sarakste ar Valsts Ieņēmumu dienestu, šajā procesā ir iesaistīta arī uzņēmumu vadība un kopīgi tiek risināts jautājums par to, lai strādnieki, pārejot strādāt uz otru uzņēmumu, nezaudētu savas iespējas un tiesības.
Esmu sekojis līdzi, bet retumis kāds darbinieks ir bijis spējīgs kaut ko pateikt.
Viennozīmīgi tur nekas nemainīsies, kamēr paši darbinieki stāvēs un paklausīgi klanīsies kā aunu bars. Vai šiem ir cita iespēja – nav vai arī paši nezina, ka ir gan.
Šobrīd darba devējs spējīgs ir kāpt uz galvas jebkuram no darbiniekiem, jo, re, kur tad skriesi!
Pārkāpj jebko, jo tak šie mazie melnie neko tak neizdarīs.
DL – „Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — MAKSĀT NOLĪGTO DARBA SAMAKSU un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.”
Samaksa aizkavējusies oktobra mēnesī alga, kā arī darba samaksa ( avanss ) – nekāda reakcija, kaut valsts iestādes apmeklē šo uzņēmumu! Vai tā nav klaja ņirgāšanās?
DL – „Darba līguma forma – darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;”
Dzirdēju, ka jaunajos līgumos jau ir punkts – darba samaksa noteikta vienu reizi mēnesī, kas cits jaunajam darbiniekam atliek – tikai parakstīt. Vai topošais un esošais darba devējs neizmanto savu pārākumu – cik zinu tas ir dažos likumos uzrādīts kā sodāma rīcība. Grūti jau pierādīt.
DL – „Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja DARBINIEKS UN DARBA DEVĒJS nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī.”
Nemāku teikt, bet vai nav rakstīts darba ņēmējs un darba devējs, nevis darba devējs un darba ņēmējs! UZSKATU, ka likumā „un” jānomaina uz saikli „ar”. Un pantu pārvietot pie darba ņēmēja tiesībām.
DL – „Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, DARBA SAMAKSU IZMAKSĀ PIRMS ATTIECĪGĀS DIENAS.”
Šis jau stabili ir iegājies pārkāpt tekoši, ja laikā neizmaksā atalgojumu darbiniekiem, tad jau šo LIKUMA pantu neievērot ir tīrais nieks.