Pirms četriem gadiem vairāki jauni cilvēki, ieguvuši labu lauksaimnieka izglītību, iegādājās graudu ražošanas uzņēmumu «Kurzemes klēts». Pirms diviem gadiem šo uzņēmumu nopirka trīs kompanjoni, viens no viņiem – Gatis Legzdiņš.
Uzņēmuma birojs atrodas Kandavas lauksaimniecības tehnikuma telpās, šeit novietota arī lauksaimniecības tehnika, kas ziemas mēnešos noder arī tehnikuma audzēkņu apmācībai. Diemžēl arī šim uzņēmumam pašlaik nav tās vieglākās dienas, jo nav uzkrāti iepriekšējo trekno gadu tauki, viss nopelnītais aizvien ir tūdaļ arī ieguldīts ražošanas attīstībā. Vairāk par situāciju lauksaimniecības uzņēmumā iztaujājām G. Legzdiņu
– Kādi bijuši pēdējie ražas gadi? Vai nopelnījāt cerēto?
– 2007. gads bija labs, bija ļoti labas graudu cenas un bija arī labas ražas. Problēmas vairāk sagādāja rudens sēja, kad bija ļoti mitrs. Tomēr arī 2008. gada gada rudenī graudi bija izauguši ļoti labi, bet laika apstākļi tieši Kurzemē bija slikti, tāpēc bija lielas grūtības ražu novākt, bija zudumi. Novācām visu, bet pēdējam vākumam bija slikta kvalitāte un arī iekultā daudzumi jau bija stipri vien mazāki. Kopējais realizētais apjoms ieskaites svarā pēdējos gados nemainīgs – 3,500 tonnas no hektāra. Tas nav daudz. Bija rēķināts, ka iekulsim vairāk. Un arī bija uz lauka lielāka raža – to rādija kombaina kartēšanas sistēma. Ražas bija pat 7t/ha. Cerējām uz kopražu ap 5000 tonnām, taču nespējām to paņemt. Lielāko daļu no platībām vācām septembrī, kad normāli tas būtu bijis jādara augustā. Augusta sākumā varēja strādāt, bet tad visu atlikušo mēnesi lija. Septembra sākumā mums bija vēl virs 900 ha ko vākt no 1400 ha lielās sējplatības. Visu ražu realizējām uzreiz sadarbības partneriem «Kemira Growhow». Mēs esam par jaunu, lai paši uzceltu graudu pirmapstrādes punktu.
Ražošanas resursi (minerālmēsli, degviela) 2008. gadā bija dārgi, bet saražotais produkts – graudi, tolaik neko nemaksāja. Šobrīd gan visi graudi ir pārdoti.
– Vai izmantojat Zemkopības ministrijas piedāvāto sējumu apdrošināšanu?
– Nē, to mēs neizmantojam. Lauksaimniecības risku vadības sistēma manā skatījumā ir tikai tāpēc, lai pievilktu kārtējo ķeksīti, ka tāda mums ir. Pēc noteikumiem, ko esmu skatījies, un pēc informācijas, ko sniegušas zemnieku nevalstiskās organizācija, ir tā, ka neko vairāk par savu ieguldījumu nav iespējams saņemt. Līdz ar to zūd jēga kaut ko ieguldīt.
– Ministrijas ierēdņi ir pateikuši, ka turpmāk vairs nekāda atbalsta, ja raža cietīs laika apstākļu dēļ, nebūs…
– Atbalsta jau nav arī šogad, šo sistēmu jau tikai 2008. gada rudenī palaida. Par sausumu Latgalē, par šā gada lietavām Kurzemē jau nekāds atbalsts nav paredzēts.
– Vai jūs saimniecībai ir kredīti? Bija jāgādā tehnika, naudu vajadzēja…
– Līdz šim visu tehniku esam iegādājušies ar Hansa līzinga palīdzību. Katru gadu pēc grafika maksājam līzingu. Pirmā tehnika, ko iegādājāmies, būtu izpirkta šā gada rudenī, taču pašlaik esam panākuši līguma grafika maiņu.
– Vai līzingiem papildus ir vēl kādi citi projekti tehnikas iegādei?
– Ir divi projekti iesniegti Lauku Atbalsta dienestā, abi ir apstiprināti, bet pašlaik nav iespējams tiem dabūt finansējumu. 2008. gadā ienākumi ir mazāki, nevarējām atvēlēt naudu attīstībai. Arī bankas ir kļuvušas piesardzīgākas un ļoti stingri vērtē pretendentus..
– Pašiem nav bailes ņemt vēl kādu kredītu?
– Bailes? Tad man ir pretjautājums – ko tad lai dara? Bez banku atbalsta attīstība nav iespējama. Mūsu saimniecība ir stipri par jaunu, lai paši varētu atrast rezerves.
– Ko plānojat darīt?
– Projektus nav iespējams atlikt. Tehnika jau ir pie mums sētā. Mums ar tehnikas piegādātajiem ir vienošanās. Kad rakstījām projektus un meklējām tehniku, nekas jau neliecināja, ka būs šāda situācija. Augusta sākumā ražas bija labas, saulīte spīdēja…
– Kur atrodas jūsu zemes, vai tās ir īpašumā?
– Mūsu saimniecības zemes atrodas Kandavas novadā. Zemes cenas līdz šim bija pārāk augstas, lai mēs varētu nopirkt zemi. Ja zeme jāpērk par Ls 2000 ha, kad to ar lauksaimniecisko produkciju var atpelnīt?
– Ko ar jaunajiem projektiem gribējāt pirkt?
– Divus traktorus, kultivatoru un piekabi.
– Vai jūs startējāt kādā atbalsta programmā jaunajiem zemniekiem? Jūs taču esat gados jauni cilvēki?
– Nepaspēju šajā statusā iekļūt, jo programmas laicīgi neatvēra. To solīja no pusgada uz pusgadu, un vēl pašlaik tā nav atvērta.
– Vai jūs savā saimniecībā pieņemat praksē kādu Kandavas tehnikuma audzēkni?
– Mēs neesam ieguvuši prakšu saimniecības statusu. Lai varētu pieņemt praktikantu, cilvēkam, kas ar tehniku strādā, faktiski ir jāstrādā arī ar praktikantu. Tam nepieciešams laiks, arī dokumentu kārtošana prasa laiku. Saimniecībai tas nav īsti izdevīgi.
– Vai gatavojaties piedalīties protesta aktivitātēs pie Saeimas 13. janvārī?
– Neredzu jēgu šobrīdī atlaist Saeimu. Kas tad nāks vietā? Valstī tā situācija šobrīd ir pietiekami nopietna, lai šādus soļus spertu. Manā skatījumā ir jāmaina atsevišķi ministri.
– Jūs vainu saskatāt tieši ministrā Mārtiņā Rozē?
– Jā. Viņš nav panācis nekādas maksājumu izlīdzināšanas starp ES dalībvalstīm. Tikko notika Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaude. Tur arī bija diskusijas, Rozes kungs tur it kā aizstāvēja Latvijas lauksaimniekus, bet neko nevarēja panākt. Es nepiekrītu tam, ko viņš 5. janvārī pateica radio, ka lauksaimnieki noskaņoti optimistiski. Kā ministrs var nezināt situāciju? Tas jau vien ir rādītājs…
Otra lieta – Ekonomikas ministrija pati neatcerēsies, ka lauksaimniekiem arī ir vajadzīgs kaut kāds atbalsts. Tas ir Zemkopības ministrijas darbs. Un jāprasa ir tā, lai sadzird. Ministrijas pašlaik vai nu neprot, vai nevēlas sadarboties savā starpā.
– Ko, jūsuprāt, valdībai vajadzētu tagad darīt?
– Manā skatījumā, turpināt finansēt arī grūtībās nonākušos lauksaimniekus. Turklāt grūtībās nereti nonākuši tieši lielie lauksaimnieki. Viens šāds krīzes gads šo biznesu pilnībā var apturēt. Turpinot finansēt, ir ļoti liela iespēja, ka saimniecība atkopsies un turpinās darbu. Būtu nepieciešamas valsts garantijas vai galvojuma formas (manā skatījumā – ar Hipotēku bankas starpniecību), speciālās kredītlīnijas, lai finansētu ražošanu. Vajadzētu ļaut lauksaimniekiem strādāt, nenogremdēt tagad un mazliet garākā termiņā tikt galā ar savām saistībām. Tiem, kuri ir nonākuši grūtībās, svarīga būtu maksājumu grafika maiņa, jo bankas cenšas līdz beidzam spiest zemniekam maksāt kredītus. Līdz pat galējai situācijai..
– Ja pienāk galējā situācija, vai zemnieks var tālāk pastāvēt, strādāt?
– Galvenie ienākumi ir no pārdotās produkcijas. Kad tā realizēta, tad nāk subsīdijas. Nav jau tā, ka zemniekam viss uzreiz apstājas. Jāveic pamatsummas iemaksa, kas ir viens maksājums gadā. Sliktā gadā nekāda lielā naudiņa zemniekam neienāk, viņš veiks tekošos maksājumus, bet par iepriekšējo gadu subsīdijas būs, un ar tām, atliekot bankas maksājumu uz kādu laiku, varētu ar banku norēķināties. Un tādējādi varētu turpināt strādāt. Šādā situācijā zemnieks nevarētu attīstīties, bet sakārtot, optimizēt savu ražošanu varētu. Kad laiki būs labāki, varētu arī attīstīties.
– Lai attīstītos nepieciešamas investīcijas…
– Jā, lai attīstītos tālāk, mūs uzņēmumam būtu vajadzīga investoru piesaiste. Domāju, ka tā tas varētu būt arī citiem uzņēmumiem. Šobrīd ražošana jāsamazina, jāoptimizē un jāstrādā. Samazināsim sējplatības. Zemes nomas līgumus nelauzīsim, bet atstāsim zemi papuvē. Esam noskaņoti izturēt un turpināt strādāt. Plinti krūmos mest nav jēgas, tā nav izeja