2. aprīlī Rīgas ceļu rajona telpās Satiksmes ministrija aicināja žurnālistus uz tikšanos, lai informētu par kampaņas «Ceļš ved uz augšu» uzsākšanu un ministrijas 100 dienās padarīto. Kampaņas mērķis ir piesaistīt strādājošos ceļu būvei un uzturēšanai. Protams, neiztika bez sūkstīšanās par naudas trūkumu, taisnošanās «Latvijas pasta» lietās un solījumiem diezgan tālā nākotnē uzlabot satiksmi pa ceļiem, kas tukumniekiem tik svarīgi, – uz Rīgu un Ventspili.
Nozarē vajag cilvēkus
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers atzina, ka tuvākajos gados valsts plānojusi veikt apjomīgus būvdarbus – gan remontējot esošos, gan būvējot jaunus ceļus. Taču – vai nozare ir gatava šādam izaicinājumam?
A. Šlesers:
– Redzot, ka būvniecības sektorā jūtams aktivitāšu kritums, daudzi zaudējuši darbu, ka cilvēki joprojām brauc strādāt uz Īriju un Lielbritāniju, vēlamies informēt sabiedrību par iespējām strādāt tepat Latvijā. Ceļu būve būs perspektīva nozare, kurā jau tagad vidējais atalgojums ir lielāks par vidējo algu valstī – virs Ls 600. Šajā nozarē, gribu cerēt, uzņēmumi maksā visus nodokļus, un tas nozīmē sociālās garantijas darbiniekiem. Protams, vienas dienas laikā nevar kļūt par ceļu būvnieku, noteikti vajadzēs mācīties, taču galvenais, lai cilvēki paliktu Latvijā. Esam vienojušies ar ceļu nozares pārstāvjiem, ar biedrību «Latvijas ceļu būvētājs» par kopīgu sadarbību, lai pievērstu uzmanību visai nozarei, nevis konkrētam uzņēmumam.
VAS «Latvijas valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume atzina, ka situācija ceļu nozarē ir tāda pati kā pirms vairākiem gadiem:
– Kādreiz tajā strādāja ap 13 000 cilvēku, krīzes laikos strādājošo skaits saruka līdz 3000, bet patlaban ir 6000 līdz 7000 cilvēku. Ar šo kampaņu vēršamies pie jauniem cilvēkiem, lai viņi sāk interesēties par ceļu būvniecību, projektēšanu, pārvaldīšanu. Pats galvenais, mums vajadzīgs kvalificēts darba spēks.
VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» valdes priekšsēdētājs Vigo Legzdiņš atzina, ka pārstāv lielāko darba devēju ar 60 bāzēm visā Latvijā un 2000 strādājošajiem:
– Tas, ka tikai tagad varam atjaunot 80. gados pirkto tehniku, ka varam sākt modernizāciju, pierāda, ka līdzekļi ceļu nozarei bijuši nepietiekami. Kompānijā strādājošie ir lieli patrioti, par to gribu teikt paldies, taču vienlaikus aicinu jaunus cilvēkus iesaistīties autoceļu uzturēšanā. Jāteic, kritums pēdējos gados bija ne tikai strādātgribētāju, bet arī mācīties gribētāju vidū. Pēdējos gados pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas palielinātas budžeta vietas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – fakultāte pilna, speciālisti ar laiku būs, bet ir desmit gadu robs, kas mums jāaizpilda. Gribu aicināt atgriezties nozarē tos ceļiniekus, kas objektīvu apstākļu dēļ no darba aizgājuši.
Biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» izpilddirektors Zigmārs Brunavs informēja, ka biedrība apvieno 21 ceļu būves uzņēmumu, kuros strādā 4200 darbinieki:
– Esam gandarīti, ka ministrija nākusi klājā ar kampaņu, kas vērš darba meklētāju skatu ceļu būves virzienā. Katrs uzņēmums cenšas piesaistīt labus un strādātgribošus darbiniekus un tos arī noturēt, jo jaunu darbinieku apmācība prasa laiku. Taču mēs to darām. Mudināsim skolēnus izvēlēties ceļu būvnieka profesiju, tādējādi domājot par nākotni, jo plāni, kurus valsts izvirzījusi, ir lieli.
– Kas šos speciālistus sagatavos, ja skolu, kur to dara, ir ļoti maz?
– Kas ir pirmais – vista vai ola? Plāns ies roku rokā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Esmu aicinājis nozares definēt, ko tām vajag, lai varētu šīs vajadzības pateikt skolām. Legzdiņa kungs jau teica, ka, piemēram, RTU palielināts vietu skaits. Ceļiem vajadzīgi dažādi speciālisti – vieniem jāmācās augstskolā, citiem jāiegūst darba prakse, citiem jāiet kursos. Galvenais, ka mēs pasakām – šai nozarei ir perspektīva. Un cilvēkam, kurš domā iet mācīties, pasakām, ka tā ir viņa iespēja.
Nauda ceļiem būs
Stāstot par ministrijas paveikto, A. Šlesers atzina, ka joprojām nākas saskarties ar sekām, ko radījis savulaik pieņemtais lēmums likvidēt autoceļu fondu. Lai arī fonds atjaunots, 70 miljonu latu finansējums autoceļiem 2004. gadā bija gana niecīgs. 2007. gadā autoceļu fondā bija 65% līdzekļu, bet ir cerība, ka katru gadu tas pieaugs par 5% un tā līdz 2010. gadam:
– Panācām, ka pašvaldību ceļiem būs iezīmēts finansējums. 2006. gadā to palielinājām par vairāk nekā 30 miljoniem latu – pašvaldībām 18 miljonu latu vietā bija 30 miljoni. Šogad pašvaldības saņem ap 70 miljonu latu autoceļu uzturēšanai, bet 2010. gadā – ap 100 miljoniem, taču ar to nepietiek, lai atrisinātu visas problēmas. Ir daudz jautājumu, kas notiks ar 2. šķiras autoceļiem. SM pieņēmusi lēmumu no nākamā gada piešķirt pašvaldībām vēl 35 miljonus latu 2. šķiras ceļiem. Ar to nebūs pietiekoši, bet tas dos pietiekami lielas cerības, ka šie ceļi tiks uzlaboti.
Strādājam ar privāto partnerību, – nav iespēju finansēt ceļu būves darbus no saviem resursiem, tāpēc privātā partnerība ir modelis, ko plānojam izmantot, jo tas nepalielina budžeta deficītu. Gan ar, gan bez šī finansējuma plānots izveidot: Kokneses maģistrāli Maskavas virzienā, ko sāks realizēt šī gada beigās vai nākamajā gadā, plānojam būvēt maģistrāli Siguldas virzienā līdz «Sēnītei», apvedceļu ap Ķekavu, pabeigt «VIA Baltica» projektu, Rīgas apvedceļu četrās joslās. Tas nodrošinās labāku kravu plūsmu gan no Rīgas, gan no Liepājas ostas. Ja Rīgas pilsēta plāno slēgt centru smagajām automašīnām, jādomā alternatīva. Mēs atbalstīsim Rīgas pilsētu ar 90 miljoniem eiro Ziemeļu šķērsojuma izbūvei, lai nodrošinātu Daugavas šķērsošanu.
Tranzītā jomā pieaugums – 30%
A. Šlesers minēja, ka straujākā attīstība notikusi tranzīta jomā, kas ir vitāli svarīga valstij:
– Esam veicinājuši tranzīta koridora izveidi, palaidām pirmos konteineru vilcienus un būvējam konteineru terminālus. Pats galvenais, lai ostās būtu vairāk kravu, lai vairāk cilvēkiem būtu darbs. Janvārī, februārī kravu pieaugums ostas bija 30%, līdz šim maksimums bija 5%. Aviācijas jomā apgrozījuma pieaugums ir 22%, ceram palielināt pasažieru apgrozījumu lidostā līdz 4 miljoniem. Tas nozīmē, ka būvēsies jaunas viesnīcas, attīstīsies esošās, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti.
Ceļš Jūrmalas virzienā – pēc pieciem gadiem
A. Šlesers:
– Jūs solāt veicināt kravu apgrozījuma biznesu, bet labu ceļu uz Ventspili nesolāt?
– Mēs esam prasījuši Ventspils pārstāvjiem, kas ir prioritāte kravu pārvadājumos – dzelzceļš vai ceļi. Izrādās, pa ceļiem kravas pārvadā visai maz, bet lēmumi par investīcijām vienā vai otrā posmā izriet no esošo automašīnu plūsmas. Kur tā ir liela, tur arī būvējam. Ventspils virziens ir prioritārs, un, lai to sakārtotu, līdz Slokai uzbūvēsim autoceļu četrās joslās. Būs arī otrais un trešais posms, taču līdz galam visu nevaram izplānot. Piemēram, konteineru bizness var izmainīt visu situāciju reģionā. Ir spiediens vides jomā, ka atklātās kravas jāpārvadā konteineros, jau top projekti par terminālu būvi Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Ja vairāk kravu vedīs ar autotransportu, prioritātes mainīsim. Mūsu mērķis ir būvēt ceļus tur, kur straujāk attīstīsies ekonomika. Šobrīd prioritātes ir Maskavas virziena ceļš, kur automašīnu plūsma ir vislielākā un kur braukšanas apstākļi ir drausmīgi.
T. Straume:
– Jūrmalas apvedceļa posmu no Priedaines līdz Slokai sagatavosim rekonstrukcijai laikā no 2012. līdz 2014. gadam. Nākamais etaps līdz Tukumam varētu tapt līdz 2030. gadam.
– Kad beidzot taps aplis Jelgavas un Ventspils ceļu krustojumā pie Tukuma?
T. Straume:
– Ir izstrādāts projekts, bet zemes īpašnieki atsakās pārdot zemi. Darbība tagad notiek divos virzienos – mēģināt pārliecināt zemes īpašniekus vai, ja tas neizdosies, tīri tehniski samazināsim diametru, lai iekļautos tajā joslā, kas krustojumam atvēlēta. Finansēšanas programmā aplis ir iekļauts.
Pasts 2010. gadā pelnīs
A. Šlesers:
– Līdz 2004. gadam pasts bija stabils uzņēmums ar stabilu kolektīvu. Pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, pastnieki saprata, ka var pelnīt vairāk, un no darba aizgāja. Patriotisms nebija pietiekams iemesls, lai viņi nebrauktu uz Īriju, piemēram. Tad arodbiedrības pieprasīja lielākas algas, kas joprojām nav pietiekamas. Tomēr esam izlēmuši, ko darīt, lai situāciju uzlabotu. Godmaņa valdības deklarācijā ierakstīts, ka veidosim Pasta banku un dotēsim reģionālo presi. Tā kā vairāk nekā 700 nodaļas rada uzņēmumam 4 miljonus latu zaudējumu, bija jāizvēlas – vai nu aizvērt 500 nodaļas, vai arī uz šo nodaļu bāzes veidot Pasta banku. Vai tas ir reāli? Ir, ja ņem par piemēru savulaik tuvu bankrotam esošo «Preses apvienību», kurā līdzekļus investēja «Narvesen», izveidojot pelnošu uzņēmumu. No vairāk nekā 700 pasta nodaļām nedaudz vairāk par 160 pieder pastam, pārējās ir nomātas. Aizvērt tās nebūtu problēmu, taču šādu lēmumu pieņemt nevaru. Jaunā pasta vadība pieņēmusi lēmumu liberalizēt šo biznesu, izveidojot Pasta banku – uzņēmums piedāvās franšīzes pakalpojumus citiem uzņēmumiem, piemēram, veikalu ķēdēm. Tās būs ieinteresētas sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, bet pastam mazinās zaudējumus.
Otra lieta – preses piegāde. Jāsaprot, ka piegādāt presi daudzstāvu mājā vienmēr būs lētāk nekā nest vienu avīzi uz lauku viensētu ziemā. Šīs izmaksas patiesībā nav salīdzināmas. To, ka tas nav izdevīgi, pierāda «Dienas abonēšanas centra» atteikšanās no šī pakalpojuma. Taču pasts nav gatavs strādāt ar zaudējumiem, priecājamies, ka valdība pieņēmusi lēmumu atbalstīt SM budžeta grozījumos ar summu virs četriem miljoniem latu. Ir pateikts, ka mēs atbalstīsim reģionālās preses piegādi un garantēsim, ka lauku iedzīvotāji presi saņems par tādiem pašiem tarifiem, kādus piedāvā lielajās pilsētās. Nevar būt tā, ka Rīgā ir tas lētāk, bet laukos – desmit reižu dārgāk. Esmu pārliecināts, ka nākamajā gadā pasts strādās pa nullēm, bet turpmākajos gados, ja valdība dotēs preses piegādi, ja izveidosies Pasta banka, ja samazināsim administrācijas darbiniekus, ja noņemsim atlaides lielajiem uzņēmumiem «Lattelecom» un «Latvenergo», ja e-parakstu pārņems E-lietu ministrija, – tad «Pasts» kļūs par stabilu uzņēmumu, bet no 2010. gada – par pelnošu. No pārmaiņām iegūsim to, ka 4 miljonus nerentablajiem pakalpojumiem dotēs valsts, 4 miljonus saistībā ar nerentablajām nodaļām pārliksim uz Pasta bankas pleciem, vēl pusotru miljonu iegūsim, samazinot augstākā un vidējā ranga administrācijas darbiniekus.
– Ja pasts nepiemēros atlaides «Latvenergo» un «Lattelecom», vai tas nozīmē, ka maksa par pakalpojumu kļūs augstāka?
– Pasts nestrādās zem pašizmaksas; tam jāsāk domāt, kā izdzīvot, jo uzņēmumā strādā daudzi tūkstoši cilvēku, tā nav sociālā iestāde.
– Iedzīvotāji sūdzas, ka, maksājot par elektrību, telefonu, naudas iemaksas saņēmējam ļoti kavējas.
– Jā, pasts ir duālā situācijā, jo likums ļauj tam nodarboties ar lietām, ar kurām nebūtu jānodarbojas, piemēram, naudas iekasēšanu. Tā uzdevums ir piegādāt presi, vēstules, naudas pārskaitījumi ir papildus funkcija. Tāpēc tiks veidota Pasta banka, kam būs licence un uzraudzība. Nevaru izkontrolēt 700 nodaļas, kur kāds varētu pieļautu nelikumību.
– Vai pasta nodaļas neslēgs?
– Mans uzdevums ir cīnīties par katru pasta nodaļu. Varbūt kāda nodaļa tiks slēgta, bet mēģināsim šos pakalpojumus nodot, piemēram, veikaliem.
Valsts kontrole aizrāda
– Kā jūs uztverat Valsts kontroles ziņojumu, ka Satiksmes ministrija ir mazinājusi konkurenci ceļu būves jomā un paaugstinājusi cenas?
– Kamēr esmu ministrs, nepakļaušos nekādiem Valsts kontroles izteikumiem. Pirms kāda laika bija doma četrus valsts autoceļu uzturētājus privatizēt, bet, tiekoties ar nozares speciālistiem, pieņēmām lēmumu uzņēmumus neprivatizēt, bet apvienot vienā. Redziet, ceļu uzturēšana nav hotdogu tirdzniecība, ko var īstenot jaukā un patīkamā vietā. Ceļi jāuztur it visur. Šobrīd autoceļu uzturētāji strādā gluži kā armijas režīmā – visu diennakti; ja kāds kaut ko nepagūst, otrs iet palīgā. Tie, kas vēlējās uzņēmumus privatizēt, gribēja šo darbu turpināt ar šiem pašiem uzņēmumiem. Ja kāds vēlas konkurēt, veidojot uzņēmumu, lai investē tehnikā, bet mākslīgi mēs konkurenci neradīsim, lai izpatiktu Valsts kontrolei. Un likums šim uzņēmumam nenosaka monopolstāvokli – jebkurš var kļūt par autoceļu uzturētāju. Lielās maģistrāles būvēs pēc privātās partnerības principa; objektus izsolīsim – tas nozīmēs, ka to vajadzēs uzcelt un 20 gadu garumā uzturēt.
– Jums pārmet, ka SM līdzekļus tērējusi nevajadzīgās sanāksmēs.
– SM ir ieinteresēta veidot labas attiecības ar Austrumu kaimiņiem. Esam atbildīgi par tranzītu, ostu, un vairums kravu nāk no Austrumiem. 30% kravu apgrozījuma pieaugums ostās nodrošina pozitīvu statistiku valsts ekonomikas attīstībā. Viens bija pasākums, kurā ieradās sakaru ministri no visām NVS valstīm un ar kuriem diskutējām par biznesu sakaru jomā. Esmu gatavs uzņemties kritiku, bet neatvainošos, jo esmu gandarīts, ka spējām šos cilvēkus uzaicināt uz Latviju. Līdzīgi bija ar Baltijas forumu, kas piesaista politiķus. Runāsim atklāti, – ja šādu sarunu nebūs, nebūs arī ekonomiskās sadarbības.
– Cenas pieaugušas arī ceļu uzturēšanas jomā. Iespējams, tāpēc, ka nav konkurences.
– Cenas kāpj visur. Bija tā – atnāk flīzētājs un saka: "Gribu par darbu Ls 1500." Darba devējs saka: "Maksāšu Ls 800." Bet flīzētājs nepiekāpjas. Ja alternatīvas nav, jāmaksā, bet mēs vēlamies, lai būtu konkurence darbaspēka ziņā un algas būtu adekvātas kvalitātei un padarītajam. Tāpēc piedāvājam darbu ceļu nozarē.
– Cik reāli ir attīstīt starptautisko vilcienu satiksmi caur Latviju?
– Esam vienojušies «Reela Baltic» projektu realizēt uz esošās infrastruktūras bāzes. 1. kārtā domāts Latviju savienot ar Lietuvu un Igauniju, tālāk – ar Poliju. Jaunus sliežu ceļus nebūvēsim, investēsim esošajā infrastruktūrā, lai braukšanas kvalitāte būtu labāka, sevišķi pierobežā.
– Kad atsāks kursēt vilciens Rīga-Ventspils?
– Domājams, ka šoruden.
– Jūs teicāt, ka līdzekļus ceļu ierīkošanai piesaistīs ar privātās partnerības starpniecību, bet likuma šajā jomā joprojām nav.
– Process saistībā ar jaunā likuma izveidi virzās uz priekšu, mēs iesaistāmies tā izstrādē. Strādājam paralēli, lai vieni no pirmajiem šo likumu izmantotu dzīvē.
