Venecuēlas prezidents Ugo Čavess svētdien paziņoja, ka tā vietā, lai svinētu gadadienu kopš Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku, 12.oktobris būtu jāatzīmē kā "pirmiedzīvotāju genocīda" sākums.
"Mums būtu jāaicina kontinenta (Dienvidamerikas), Karību jūras baseina, Latīņamerikas valdības pārskatīt vēsturi un jābeidz pielūgt, godāt un izrādīt cieņu jebkad lielākā genocīda vaininiekiem," pavēstīja Čavess.
Divus gadus pēc nākšanas pie varas 1999.gadā Čavess, kura dzīslās rit indiāņu, afrikāņu un spāņu asinis, 12.oktobrī atzīmējamo "Atklājuma dienu" pārdēvēja par "Pirmiedzīvotāju pretestības dienu".
Latīņamerikā arvien spēcīgāka kļūst kustība eiropiešu kolonizācijas sākumu 1492.gadā uzskatīt par verdzības, represiju un miljoniem pamatiedzīvotāju slaktiņa sākumu.
"Kāpēc mums būtu jārunā par Amerikas atklāšanu? 1492.gada 12.oktobrī sākās genocīds pret pamatiedzīvotājiem," pavēstīja Čavess. "Un mēs joprojām gaidām atzīšanu no Eiropas, ka tas bija genocīds."
Čīlē svētdien tūkstošiem pamatiedzīvotāju galvaspilsētā Santjago devās gājienā pret Kolumba dienu un gaidāmo Čīles 200.gadadienu 2010.gadā.
"Kad Čīle svin savu divsimtgadi mēs sakām, ka mapučes tautai nav ko svinēt. Mums šie ir bijuši 200 apspiestības gadi," protestētājiem pavēstīja mapučes līdere Patrīsija Linalfa.