ASV prezidents Džordžs Bušs parakstījis ASV Kongresa apstiprināto finanšu sistēmas glābšanas plānu.
"Vienojoties par šo likumu, mēs esam rīkojušies stingri, lai novērstu Volstrītas krīzes izplešanos visā valstī. Mēs esam parādījuši visai pasaulei, ka ASV stabilizēs savus finanšu tirgus un saglabās vadošo lomu globālajā ekonomikā," sacīja Bušs.
Vienlaikus viņš brīdināja, ka plāna ieviešanas rezultāti nebūs tūlītēji.
Kā jau ziņots, ASV Pārstāvju palāta piektdien apstiprināja 700 miljardu dolāru (352,1 miljarda latu) vērto finanšu sistēmas glābšanas plānu, kuru trešdien jau apstiprināja ASV Senāts.
Par glābšanas plānu nobalsoja 263 likumdevēji, bet 171 balsoja pret.
Bušs ir izteicies, ka viņš parakstīs likumprojektu, tiklīdz tas nonāks uz viņa galda.
Jau tika ziņots, ka trešdien glābšanas plānu apstiprināja ASV Senāts, palielinot spiedienu uz Pārstāvju palātu.
Kā jau ziņots, Pārstāvju palāta pirmdien noraidīja finanšu glābšanas plānu, ASV fondu biržās izraisot 21 gadā lielāko kritumu.
Kongresa līderi aktīvi strādāja, lai likumdevējus pārliecinātu mainīt savu nostāju pret plānu.
Pārstrādātajā plānā no 100 000 ASV dolāru līdz 250 000 ASV dolāru palielināta individuālo depozītu summa, kurus apdrošinās Federālā depozītu apdrošināšanas korporācija (FDIC), kā arī iekļauta 150 miljardu dolāru nodokļu atlaižu pakete vidusslāņa ģimenēm un mazajiem biznesiem.
Debates Pārstāvju palātā sākās pēc ziņām, ka septembrī darba vietas zaudējuši 159 000 amerikāņu, kas ir lielākais skaitlis piecarpus gadu laikā. Augustā bez darba palika 73 000 amerikāņu.
Baltā nama izstrādātais plāns paredzēts mājokļu kreditēšanas tirgus sabrukuma izraisītās finanšu krīzes seku likvidēšanai.
Tas ļautu ASV Federālo rezervju sistēmai no grūtībās nonākušām bankām atpirkt sliktos kredītus.
ASV prezidenta Džordža Buša administrācija plānu ASV Kongresā iesniedza 20.septembrī saistībā ar bažām, ka nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu ekonomisku katastrofu.
Plāna apstiprināšanai amerikāņu likumdevējiem bija vajadzīgas divas nedēļas, un, neskatoties uz labojumiem likumprojektā, daudzi likumdevēji šaubās par plāna milzīgo finanšu nastu un to, vai tas vispār būs efektīvs.
Kongresa apstiprinātais plāns ir lielākā valdības ekonomiskā iejaukšanās kopš pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas.
Glābšanas plāns paredz, ka finanšu ministram tiek piešķirtas pilnvaras divu gadu laikā uzraudzīt finanšu sistēmas atbalsta plānu, bet ieceres kritiķi uzskata, ka uzraudzībai jābūt stingrākai, turklāt par plāna īstenošanu ir jāsniedz pārskati.
Plāns arī aizliedz "zelta izpletņu" kompensācijas bankrotējušo kompāniju vadītājiem un augsta ranga direktoriem, kas zaudētu savus amatus, ASV Finanšu ministrijai pārņemot kompāniju.
Bezprecedenta glābšanas plāns katram ASV vīrietim, sievietei un bērnam izmaksās aptuveni 2300 ASV dolāru. Tā apmēri likuši daudziem likumdevējiem par to šaubīties, jo par kreditoru neapdomīgajiem aizdevumiem nāksies maksāt visiem iedzīvotājiem.
700 miljardus ASV dolāru vērtais plāns pārsniedz visus aizdevumus kopā, kurus Starptautiskais Valūtas fonds (SFV) izsniedzis kopš Otrā pasaules kara. SVF kopš 1947.gada finanšu krīžu novēršanai virknei valstu, ieskaitot Argentīnu, Lielbritāniju, Turciju un Dienvidkoreju, pavisam aizdevis 506,7 miljardus ASV dolāru.
Tirgus eksperti raizējas, ka arī glābšanas plāna apstiprināšanas gadījumā ASV tik un tā piedzīvos smagu krīzi, izraisot globālu ekonomisko recesiju.