Svētdien Bosnijā sākās pēc kara ceturtās vietējo pašvaldību vēlēšanas, kuras, kā sagaida, apstiprinās valdošo nacionālistu dominējošo stāvokli.
Vēlēšanu iecirkņi vēra durvis pulksten 7.00 (8.00 pēc Latvijas laika) un tiks slēgti pēc 12 stundām.
Aptuveni trīs miljoni Bosnijas balsstiesīgo iedzīvotāju varēs ievēlēt 140 mērus, kā arī vietējās padomes 148 pašvaldībās un Brcko rajonā valsts ziemeļos.
Sagaidāms, ka šajās vēlēšanās būs viszemākā vēlētāju aktivitāte sakarā ar plaši izplatījušos apātiju vēlētāju vidū, ko vēl vairāk padziļinājusi nacionālistiskās retorikas kampaņa un gandrīz pilnīgā vienaldzība pret vietējām interesēm.
Kopš 1992.-1995.gada kara Bosnija sastāv no divām pusneatkarīgām vienībām – Musulmaņu un horvātu federācijas un Serbu republikas. Abām ir kopīgas vājas institūcijas, bet katrai ir sava valdība un policija.
Nekādi aptauju rezultāti par vēlēšanu iznākumu nav publicēti, taču sagaidāms, ka Serbu republikā uzvarēs Bosnijas serbu līdera Milorada Dodika vadītā Neatkarīgo sociāldemokrātu alianse (SNSD).
Analītiķi sagaida, ka musulmaņu apdzīvotajās valsts daļās uzvarēs musulmaņu nacionālistu Demokrātiskās rīcības partija (SDA) un "Partija par Bosniju un Hercegovinu", ko vada Bosnijas triju pušu prezidentūras musulmaņu loceklis Hariss Silajdžičs.
Viņi arī prognozē, ka rajonos, kuros iedzīvotāju vairākums ir horvāti, varu dalīs horvātu nacionālistu partijas "Horvātu demokrātiskā savienība" (HDZ) un "HDZ 1990".