Bolīvija ceturtdien sakarā ar valsts turīgo provinču paziņojumu par nodomu pasludināt autonomiju izsludinājusi trauksmi bruņotajos spēkos, pavēstīja aizsardzības ministrs Valkers Sanmigels.
Karavīriem pavēlēts būt gataviem aizsargāt valsts un privātos īpašumus, savukārt policijas uzdevums ir drošības garantēšana, avīze "La Prensa" citē ministra teikto.
Avīze raksta, ka uz pusotru miljonu iedzīvotāju lielo Santakrusas pilsētu nosūtīti papildus 400 policisti.
"Tomēr mēs neesam mobilizējuši karavīrus Santakrusā," sacīja Sanmigels. "Mēs esam ļoti vērīgi un satraukušies par notiekošo valstī."
Viņš noraidīja minējumus, ka valdības spēki "aplenks" Santakrusu, separātistu līderus nodēvējot par paranoiķiem.
Bolīviju draud sašķelt prezidenta Evo Moralesa plāns pārskatīt valsts konstitūciju, lai piešķirtu lielākas pilnvaras nabadzīgākajiem reģioniem un pārdalītu ienākumus par labu to pamatiedzīvotājiem.
Četras no piecām zemienes bagātajām provincēm, arī Santakrusas province, kas ir Bolīvijas ekonomikas sirds, paziņojušas, ka tās šās nedēļas nogalē pasludinās autonomiju.
Sociālists un pirmais no iedzimto vidus ievēlētais Bolīvijas līderis Moraless nodēvējis šos draudus par "nelikumīgiem, nekonstitucionāliem un separātiskiem" un pavēris ceļu atklātai konfrontācijai.
Konstitūcijas pārskatīšana jau izraisījusi vardarbību un ielu sadursmes starp Moralesa atbalstītājiem un pretiniekiem. 24.novembrī kādā protesta akcijā gāja bojā trīs cilvēki.
Pagājušās nedēļas nogalē Moralesu atbalstošie likumdevēji akceptēja reformas, bet opozīcijas locekļi boikotēja satversmes sapulces balsojumu.
Ja konstitūcijas pārskatīšanas priekšlikumi tiks pieņemti nākamgad paredzētajā referendumā, tie piešķirs jaunas privilēģijas prezidentam un nostiprinās valsts pamatiedzīvotāju vairākuma tiesības, nododot bagātības no piecām zemieņu provincēm četrām nabadzīgākajām, kuras atrodas augstāk Andu kalnos.
Opozīcija apgalvo, ka Moralesa ierosinātās izmaiņas esot varas sagrābšana, ko iedvesmojušas Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nesen ierosinātās konstitucionālās reformas, kas neguva atbalstu šomēnes notikušajā referendumā. Viņi arī saka, ka satversmes sapulces balsojums nav spēkā, jo tas nepārstāv divas trešdaļas ievēlēto likumdevēju.
"Apstiprinātajam tekstam ir "izlietota tualetes papīra" vērtība," izteicās ietekmīgais politiķis, bijušais prezidents Horhe Kiroga.
Santakrusas provinces gubernators Rubens Kostass teica, ka reforma "grūž valsti uz bezdibeni un sašķelšanos divās daļās".
Pat Lapasas gubernators Hosē Luiss Paredess kritizēja izmaiņas, kaut arī kalnainais Lapasas reģions parasti atbalsta Moralesu.
"Tas ir smags trieciens demokrātijai, inteliģencei un valsts interesēm. Šādi valdība ļaunprātīgi izmanto savu varu," viņš sacīja.
Analītiķis Djego Ajo aģentūrai AFP teica, ka Moraless kļūdaini uzskata savus pretiniekus par eliti, kas mēģina aizstāvēt pati savas intereses.
"Patiesībā opozīciju neveido privileģētie iedzīvotāji, bet gan vienkāršie cilvēki," viņš teica.
Sestdien Santakrusas, Tarihas, Pando, Beni un Kočabambas provinču gubernatori gatavojas pasludināt savu reģionu autonomiju. Santakrusa būs galvenais reģions. Tajā dzīvo 1,5 miljoni no Bolīvijas deviņiem miljoniem iedzīvotāju un tās galvaspilsēta ir lielākā un bagātākā valstī.
Analītiķis Irvings Alkarass Santakrusas laikrakstam "Deber" teica, ka Moralesa konstitūcijas grozījumi jau ir cietuši neveiksmi, jo ir radījuši šķelšanos.
"No vienas puses ir konstitūcija, bet no otras puses – autonomijas statūti," viņš sacīja.
Prezidents otrdien mēģināja mazliet attālināt krīzi, aicinot sadumpojušos gubernatorus izvairīties no jebkādām akcijām līdz nākamā gada sākumam.
"Atstājiet valsti mierā, lai varētu nosvinēt Ziemassvētkus," aicināja prezidents.
Taču šis aicinājums tika noraidīts. Beni provinces gubernators Ernesto Suaress uzsvēra, ka prezidents ir tas, kurš ar savām reformām rada nestabilitāti.
Bolīvija ir Dienvidamerikas visnabadzīgākā valsts, kaut gan tai pieder nozīmīgi dabas resursi, arī milzīgi gāzes krājumi un dzelzs un magnija iegulas.
LETA