Bijušajam Rīgas Valsts tehnikuma direktoram četru gadu cietumsods

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 22. februārī par 80 000 latu kukuļa ņemšanas mēģinājumu apsūdzētajam bijušajam Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktoram Dainim Markum piesprieda četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, par uzkūdīšanu dot šo kukuli un par minētās noziedzīgās darbības starpniecības mēģinājumu bijušajam RVT juriskonsultam Viktoram Skrebelim tiesa piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un mantas konfiskāciju.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 22. februārī par 80 000 latu kukuļa ņemšanas mēģinājumu apsūdzētajam bijušajam Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktoram Dainim Markum piesprieda četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, par uzkūdīšanu dot šo kukuli un par minētās noziedzīgās darbības starpniecības mēģinājumu bijušajam RVT juriskonsultam Viktoram Skrebelim tiesa piemēroja nosacītu brīvības atņemšanu uz četriem gadiem ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un mantas konfiskāciju.

Prokurors Markum bija lūdzis piemērot septiņu gadu reālu brīvības atņemšanu, bet Skrebelim – piecu gadu nosacītu sodu.
LETA jau ziņoja, ka šajā lietā sākotnēji aizdomās turamā statusā bija arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks vispārējos jautājumos Andrejs Cinis, taču prokurors Aldis Pundurs pret viņu sākto procesu izbeidza un piemēroja Cinim liecinieka statusu.
Cinis un Markus tika aizturēti 2006. gada septembrī aizdomās par 80 000 latu kukuļņemšanu, lai amatpersonas IZM un RVT vārdā parakstītu izlīgumu ar nekustamo īpašumu saistītā civillietā.
Kukulis ar starpnieka, RVT jurista, palīdzību prasīts no uzņēmuma SIA «ANNO» pārstāvja strīdā par nama nomu Rīgā, Brīvības ielā 68. Toreiz Rīgas apgabaltiesā tika skatīta civillieta par nomas, pilnvarojuma līguma par namīpašuma apsaimniekošanu atzīšanu par spēkā neesošu un pretprasība par nomas, pilnvarojuma līguma par namīpašuma apsaimniekošanu laušanu un gandrīz četru miljonu latu piedziņu.
Kā teikts lēmumā par lietas nodošanu tiesai, Markus apzināti prettiesiski pieprasījis no «ANNO» valdes locekles Līgas Andersones 100 000 latu kukuli, taču, tā kā šī persona nepiekrita šāda kukuļa apmēram, abas puses vienojās par 80 000 latu kukuli.
2006. gada 22. septembrī Skrebelis kā starpnieks saņēma no kādas personas tālākai nodošanai Markum kukuli, taču noziegumu līdz galam neizdevās izdarīt, jo drīz pēc naudas saņemšanas Skrebelis tika aizturēts.
Markum apsūdzība tika uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 320. panta 2. daļas un 15. panta 4. daļas – par kukuļņemšanas mēģinājumu, bet Skrebelis tika apsūdzēts pēc KL 320. panta 2. daļas, 20. panta 3. daļas, 322. panta 1. daļas un 15. panta 4. daļas – par uzkūdīšanu dot kukuli un starpniecības kukuļošanā mēģinājumu.
Iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu arī pret Cini, kas uz izmeklēšanas laiku no darba pienākumu pildīšanas tika atstādināts, un Kārli Marku, taču prokurors Pundurs pret šīm abām personām krimināllietu izbeidza.
Ar šādu prokurora lēmumu KNAB nebija apmierināts un vērsās pie augstāk stāvoša prokurora, lai aicinātu izvērtēt Pundura pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu par 80 000 latu kukuļņemšanu, izmantojot starpnieku, daļā, kurā aizdomās tika turēts Cinis.
KNAB vēstuli izvērtēja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajā departamentā, kurā pieņemts lēmums Pundura lēmumu par lietas izbeigšanu daļā pret divām augstākminētajām personām atstāt spēkā.
Cinis aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka šādu rezultātu – pret viņu izbeigto kriminālprocesu – uzskata par likumsakarīgu. Cinis sacīja, ka pār viņu "mestā aizdomu ēna" ir zudusi līdz ar lietas izbeigšanu.
LETA jau ziņoja, ka KNAB pērnā gada maija vidū lūdza Ģenerālprokuratūru saukt pie kriminālatbildības Cini un Marku par 80 000 latu kukuļņemšanu, izmantojot starpnieku.
Cinis bija augstākā izpildvaras amatpersona, kas Latvijā jebkad bija aizturēta aizdomās par kukuļņemšanu. Savukārt 80 000 latu ir viena no lielākajām kukulī pieprasītajām summām, kādu izdevies atklāt likumsargiem.
Kā prokuratūrā iepriekš noskaidroja aģentūra LETA, Skrebelis vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto, kā arī sniedzis detalizētas liecības par izdarīto un tādējādi sadarbojies procesa izmeklēšanā.
Kā ziņots, Markus kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās Tautas partijas (TP) deputātu kandidātu sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā. Pēc aizturēšanas viņš apturēja darbību TP, kā arī iesniegumā Centrālajai vēlēšanu komisijai un TP valdei solīja, ka ievēlēšanas gadījumā atteiksies no Saeimas deputāta mandāta. Markus netika ievēlēts.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *