Urologu palīdzību bieži meklē vīrieši, kuriem dzīvi sarežģījusi tāda delikāta problēma kā pāraktīvs urīnpūslis. Šis nesaturēšanas veids izpaužas kā pēkšņa un nepārvarama vajadzība iztukšot urīnpūsli, turklāt cilvēks pats šo procesu nespēj kontrolēt – tas var notikt uz ielas, darbā, sabiedriskajā transportā u.c. Ļoti bieži ārstiem neizdodas atrast vienu iemeslu, kas tieši izraisa pāraktīva urīnpūšļa sindromu, taču novērojumi liecina, ka viens no cēloņiem var būt arī psihoemocionāls stress. Kā minēto problēmu atpazīt un ko šādā situācijā darīt?
Cieš arī gados jaunie
Inkontinence jeb urīna nesaturēšana nav tikai vecu cilvēku problēma, kurai nav nekāda risinājuma, kā daudzi maldīgi domā. Faktiski urīna nesaturēšana ir multidisciplināra saslimšana, kas rodas, neveidojoties saskaņotai darbībai starp galvas smadzenēm, muguras smadzenēm un urīnpūsli. Šīs problēmas ierosinātāji var būt ļoti dažādi – smagas slimības, traumas, operācijas, audzēji un citas.
Viena no inkontinences veidiem, ar kuru pie urologa biežāk griežas gados jauni vīrieši, ir urīnpūšļa hiperaktivitātes sindroms jeb pāraktīvs urīnpūslis. Vīrieti neizprotamu iemeslu dēļ regulāri sāk mocīt neatliekama, bieža vēlme apmeklēt tualeti ar vai bez urīna nesaturēšanas. Pirmajā mirklī var šķist – kas gan tur īpašs, aiziet biežāk uz labierīcībām, un viss. Bet cilvēkam šī problēma ir ļoti mokoša – viņš noslēdzas sevī, izvairās apmeklēt sabiedriskas vietas un izklaides pasākumus, var pat zaudēt darbu vai izjukt attiecības ar partneri. Tas nozīmē, ka ir grūti nosēdēt ilgās sapulcēs, noskatīties filmu kino vai mīlēties.
Visbiežāk pāraktīva urīnpūšļa sindromu izraisa inervācijas traucējumi (galvas, muguras smadzeņu bojājumi), pshiskas saslimšanas, endokrinoloģiskas saslimšanas kā cukura dabēts u.c.
Lai meklētu problēmas cēloņus, vislabāk ir doties pie urologa, kurš veiks rūpīgus izmeklējumus un nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu. Diemžēl daudzos gadījumos cēloni pāraktīva urīnpūšļa simptomiem neizdodas atrast. Mana pieredze liecina, ka šādās situācijās pacientam noteikti ir vērts paanalizēt arī savu psihoemocionālo stāvokli – vai sūdzību sākums nav meklējams kādā stresa pilnā notikumā, piemēram, pēc darba zaudējuma vai krīzes ģimenē. Ļoti labus rezultātus šādos gadījumos sniedz psihoterapija, kad, atrisinot iekšējos konfliktus, izzūd arī inkontinences problēma. Katrā ziņā ir vērts meklēt iespējas, kā sev palīdzēt, lai atjaunotu dzīves kvalitāti, nevis samierināties un nedarīt neko.
Pie ģimenes ārsta – ar urologa izrakstu
Daudzi pacienti nezina, ka urīna nesaturēšanas gadījumā viņiem ir tiesības uz valsts apmaksātām medicīnas ierīcēm – autiņbiksītēm, jostbiksītēm, uzsūcošajām biksēm, kas ļauj turpināt aktīvu, pilnvērtīgu dzīvi. Diemžēl ģimenes ārsti bieži joprojām nav gatavi iedrošināt pacientus runāt par inkontinences jautājumiem. Prakse rāda, ka 85% gadījumu pacients pats par urīna nesaturēšanu ar ārstu runāt nesāks, ja netiks uzdoti uzvedinoši jautājumi. Labs risinājums šajā situācijā ir urologa konsultācijas, kas ieteiks labāko ārstēšanās veidu, kā arī sagatavos pacientam izrakstu ar diagnozi un rekomendācijām par nepieciešamajiem palīglīdzekļiem. Pacients to uzrādīs ģimenes ārstam, un atkritīs daudzi jautājumi un skaidrošanās, kas pacientam ne vienmēr ir patīkama, īpaši, ja attiecības ar ģimenes ārstu ir formālākas.
Diemžēl mana pieredze liecina, ka inkontinence vienmēr ir bijusi un laikam arī paliks tabu tēma lielākajā sabiedrības daļā. Taču šo problēmu, lai cik nepatīkami būtu par to runāt, noteikti nedrīkst ignorēt. Ja nav kontakta ar ģimenes ārstu, vienmēr var meklēt urologa konsultāciju, kuram pacienti ar inkontinences problēmām ir labi pazīstami un ir zināšanas, kā viņiem palīdzēt.
