Bibliotēkas un ledus halles lieta – joprojām aktuāla

Lai arī ledus halle jau vairākus mēnešus ir Tukuma domes īpašums un gandrīz tikpat sens ir lēmums bibliotēkas vajadzībām nomāt telpas SIA «Ronis» sabiedriskajā centrā Šēseles ielā, iedzīvotāji joprojām pauž bažas, ka ar šādu lēmumu dome atbalstījusi divus uzņēmējus. Iespējams, pēc iedzīvotāju iniciatīvas pārbaudi par šiem jautājumiem sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Par to rakstījām jau 2007. gada 15. decembrī, 2008. gada 26. un 28. februāra laikrakstos. Tā kā tagad šo ziņu pamanījuši arī citi mediji, arī iedzīvotāju interese jūtami atdzīvojusies.

KNAB pārbauda domes darījumus

Kopš februāra beigām domes rīcību ledus halles un bibliotēkas jautājumā pēta KNAB. Pirms pāris nedēļām biroja pārstāvji tikās ar domes priekšsēdētāju Juri Šulcu un iepazinās ar tiem objektiem, par kuru iegādi vai nomu sākta pārbaude. Kā redakcijai skaidroja domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, nekāda papildu informācija nav pieprasīta, arī nekādi slēdzieni vēl nav izdarīti. Papildu informācija pieprasīta vienīgi par halles direktora Modra Liepiņa iecelšanu amatā, kā arī domes priekšsēdētāja sievas Maijas Šulcas un meitas Lindas Zemītes darba samaksas nosacījumiem. Par pārbaudes rezultātiem informācijas nav, arī dome nekādu lēmumu nav saņēmusi.

Bibliotēkas un halles lieta – nav skaidra

Nesen uzklausījām arī kāda iedzīvotāja viedokli un jautājumus par, viņaprāt, nevajadzīgu domes atbalstu Tukuma uzņēmējiem, kas netiek galā ar uzceltajiem objektiem:

– Sakiet, lūdzu, vai jūs nevarat noskaidrot, kāpēc bibliotēkas vajadzībām neiedeva telpas biznesa centra Šēseles ielā pirmajā stāvā? Tagad tur ir veikals, neko nesaku, gan jau kādam tas ir vajadzīgs, taču bibliotēka noteikti būtu svarīgāka. Un tad vairs nebūtu runu, ka domes priekšsēdētājs J. Šulcs palīdzējis A. Kamparam (SIA «Ronis» jaunuzceltais centrs Šēseles ielā pieder Saeimas deputātam Artim Kamparam. – Red.) aizpildīt tukšās telpas. Vai nav tā, ka kādam viņš tās pietaupīja, kāds atteica un tad piedāvāja domei? Un dome paņēma. Bet vai nevienam neienāca prātā Kamparam pavaicāt, kāpēc viņš uzreiz, kad plānoja īrniekus savā ēkā, nepiedāvāja telpas bibliotēkas – tik svarīgas iestādes – vajadzībām? Un otrs jautājums – ja reiz no sākuma bija zināms, ka šajā ēkā būs bibliotēka, tad kāpēc dome nepieprasīja pirmo stāvu?

Es neesmu pret bibliotēku šajā ēkā, bet esmu pret to, ka pašvaldībai jāglābj Tukuma uzņēmēji, kas paši saceļ gaisa pilis, bet nemāk tās izmantot. Ledus halle ir otrs piemērs.

Lūdzām domes priekšsēdētāju Juri Šulcu komentēt šos izteikumus.

– Tātad, kāpēc šo jautājumu nerisinājāt ātrāk?

– Ātrāk to izdarīt nevarēja, jo bibliotēka nebija mūsu. Cik zinu, bet to nevaru apliecināt, bibliotēkas vadībai sarunas par lielākām telpām ir bijušas. Oficiāli varu teikt, ka pagājušajā gada augustā vai septembrī bibliotēkas direktore vērsās ar vēstuli Tukuma rajona padomē un tad jautājumu sāka izskatīt.

Ar A. Kamparu par to, ka šajā ēkā varētu būt bibliotēka, runājis iepriekš neesmu, to varu teikt, liekot roku uz sirds. Goda vārds, nebijām domājuši, ka šajā ēkā varētu būt bibliotēka, jo, kā jau teicu, bibliotēka nebija pilsētas iestāde, tāpēc vairāk domājām par savām funkcijām. Protams, ja mēs to būtu izdomājuši laikus, ja šādi priekšlikumi no kādas puses būtu nākuši, mēs tos apdomātu. Tiesa, tas gan jāņem vērā, ka pirmā stāva telpas maksā dārgāk, jo tās paredzētas komercobjektiem. Tikai uz tā rēķina iespējams panākt zemāku cenu otrajā un trešajā stāvā.

– Varbūt dome bibliotēku pārņēma no rajona padomes tāpēc, lai varētu Arti Kamparu atbalstīt?

– Nē. Kad rajona padome noraidīja bibliotēkas iesniegumu, vienlaikus pilsētai bija jāuzklausa citu pašvaldību vadītāju pārmetumi, ka visiem pagastiem ir savas bibliotēkas, bet Tukumam nav. To kurkuli noriju, jo tāpat bija skaidrs, ka pēc novada izveidošanas problēma būs jārisina. Tāpēc arī šo priekšlikumu domē izskatījām: pirmkārt, lai beigtos pārmetumi, ka pilsētai nav bibliotēkas, otrkārt, domātu nedaudz uz priekšu un laikus risinātu problēmu.

Par bibliotēkas pārcelšanu bijis daudz diskusiju, arī pats esmu runājis ar dažādu jomu speciālistiem, lai gūtu pārliecību, ka tas jādara. Tikai tad vērsos pie domes deputātiem, jo tiešām – nepārņemot nevarētu risināt telpu jautājumu.

Protams, ar to saistīts audēju darbnīcas telpu jautājums – līgums tūlīt beigsies, mums darbnīcai vieta jāatrod, jo cilvēki strādā labi, kvalitatīvi un ar perspektīvu. Tagadējās bibliotēkas telpas tam būs piemērotas.

– Bet noma ir noma. Tāds ir lielākais pārmetums – dome atbalsta uzņēmēju ar garantētu finansējumu, turklāt – ne mazu.

– Redziet, mēs rūpīgi analizējām visus trīs variantus – jaunas ēkas būvniecību, telpu nomu vai esošo telpu remontu. Un visloģiskākais piedāvājums, raugoties 10 līdz 15 gadu griezumā, ir noma. Nākamais lētākais variants – renovēšana, trešais – jaunas ēkas būvniecība. Protams, veicot aprēķinus, grūti pateikt, kāda būs inflācija, atbilstoši mainās kredītprocenti (šobrīd valsts kasē – 6,5%). Izdarītie aprēķini par izmaksām 15 gados norāda, ka par nomu būtu jāmaksā Ls 1 300 000, par telpu renovāciju (remontu un pārbūvi) – Ls 1 500 000, bet par jaunas ēkas celtniecību – Ls 2 900 000 (šajā summā neietilpst ēkas uzturēšanas izdevumi; būvējot jaunu ēku, jāņem kredīts, tas nozīmē papildus budžeta apgrūtinājumu un kredītprocentu maksājumus). Tā ka reāli salīdzināmie varianti bija tikai divi.

– Varbūt tomēr varēja ēku remontēt, prokuratūru pārceļot uz domes tagadējām telpām?

– Vienalga paliktu jautājums, kur likt prokuratūru. Jā, iesaka tai piedāvāt domes tagadējo ēku Pils ielā 18, bet reāli novada administrācijai pašai būs vajadzīgas telpas, tāpat arī tām iestādēm telpas vajadzēs, kuru funkcijas pašvaldības deputāti rajona padomē domā starp novadiem nesadalīt.

– Vai piekrītat, ka pašvaldībai jāglābj Tukuma uzņēmēji, kas saceļ gaisa pilis?

– Vai ledus halle ir gaisa pils? Pat KNAB pārstāvji nenoliedza, ka šī cena ir zema, tāpēc tā nav viņu pārbaudes mērķis. Ja pašvaldība pieņēma lēmumu un atļāva centrā celt šādu ēku, ja uzskatām, ka funkcionāli tā risina brīvā laika pavadīšanas problēmas, tad nepirkt to par tik lētu cenu būtu absurds.

– Pieļaujat, ka sākotnēji dotā atļauja būvēties centrā bija kļūda?

– Nē, es tā neuzskatu. Ja privātais to nebūtu izdarījis, arī pašvaldība halli nebūtu uzcēlusi. Divus gadus tā strādāja, problēmu nebija, bet kurš varēja paredzēt, ka būs tāda bedre ekonomikā, tāda inflācija, ka tiks strauji augs banku kredītu procenti? Mēs taču cerējām, ka dzīvosim arvien labāk… Pāris mēnešu halles darbs parāda, ka saimnieciski tā var pastāvēt.

– Bet vai tādējādi pašvaldība nerada iespaidu, ka, lūk, ja kādam neveicas, tā palīdzēs. Piemēram, šobrīd pilsētā ceļas vairākas daudzdzīvokļu mājas, tanī pat laikā pirktspēja samazinās. Ko darīsiet, ja kāds no šiem uzņēmējiem vērsīsies domē pēc palīdzības.

– Nevienam nekas nav nedz teikts, nedz solīts. Bet, nenoliedzu, ka pirkt šos dzīvokļus būtu pat lētāk nekā pašvaldībai celt ēku, jo īpašumu cenas samazinās. Jautājums ir viens – ekonomiskais pamatojums, izdevīgums. Tomēr gribu piebilst, ka dzīvokļus nevar salīdzināt ar ledus halli – tās ir pilnīgi dažādas lietas.

– Iedzīvotāji pārmet, ka halli nopirkāt 40 puikām.

– Halle nav domāta tikai 40 puikām. Atnāciet un paskatieties, cik daudz publiskās slidošanas laikā ir cilvēku – vecāku un bērnu, cik daudz cilvēku hallē sporto – pieaugušie un bērni. Tāds arī ir mūsu mērķis – nodrošināt atpūtas iespējas ģimenēm. Var teikt, ka mums halli nevajag, bet kāpēc citās pašvaldībās šādas halles ceļ? Tāpēc, lai dotu iespēju iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku. Tas pats attiecas uz bibliotēku – laikā, kad grāmatas maksā dārgi, kad ne katrs var atļauties abonēt presi, bibliotēkas pakalpojumus izmanto arvien vairāk cilvēku. Un viņi ir pelnījuši, ka var to darīt ērtās telpās.

Telpu nomas līgums vēl nav noslēgts

Sazinājāmies arī ar Arti Kamparu. Viņš pastāstīja, ka, sākot projektēt ēku, bijis zināms – daļa telpu būs «Unibankai», taču pārējām meklēti īrnieki: "Jau pagājušajā vasarā pirmā stāva telpas vēlējās nomāt veikals, kam arī piekritām, taču informāciju par savu piedāvājumu 2. un 3. stāvā izsūtījām daudzām valsts iestādēm un domei – tas bija atklāts piedāvājums. Pēc sarunām ar domi kļuva skaidrs, lai ēkā būtu bibliotēka, mums jānodrošina gan noteikts kvadrātmetru skaits, gan invalīdu piekļūšana (lifts), gan ēkas stiprība, lai tajā varētu glabāt grāmatas, gan cena, kas salīdzinoši ir zemāka par pašizmaksu, tādēļ bijām spriesti noteikt augstāku maksu 1. stāva nomniekiem. Lai visas bibliotēkas vajadzības ievērtētu, papildus tiek izstrādāts tehniskais projekts. Taču nav tiesa, ka mums nebija īrnieku un ka dome tagad palīdzēja aizpildīt telpas. Mums vēlāk bija piedāvājumi gan no kāda potenciālā nomnieka, kas gribētu pusi telpu pat par augstāku cenu, bija piedāvājumi no kafejnīcām. Jāpiebilst gan, ka nomas līgums ar domi par telpu nomu vēl nemaz nav noslēgts."